| |
[Feb. 18th, 2014|01:38 pm] |
Vakardiena ieies vēsturē ar sliktāko teātra izrādi, ko man savā garajā mūžā nācies redzēt.
OK, tā bija kaut kādas nesaprotamas angliski runājošas akadēmijas kaut kāda jaunā talanta debija, nejautājiet, kādu liktenīgu pārpratumu dēļ mēs tajā nokļuvām, bet tur bija slikti viss. Pilnīgi viss. Izņemot galvenās lomas tēlotāju, šim mērķim viņi bija kaut kur uzrakuši kaut kādu lai arī viduvēju, tomēr profesionālu austrāļu aktieri, tagad ja tā padomā — varbūt tā nemaz nebija galvenā loma, bet vienkārši vienīgais tēls, kas neizsauca nekontrolējamas feispalma lēkmes.
Klausieties, jaunie censoņi, nu nevajag savā jaunības trakumā uzreiz ķerties pie kaut kāda nopietna un pasmaga materiāla, nē, jaunie censoņi, "laba luga" nav panākumu garants, padomājiet, visticamāk pieredzējušāki režisori šādas lugas uzvest neriskē, varbūt ar muguras smadzenēm jūt, ka varētu arī netikt galā. Bet jaunais censonis ir enerģijas un pašiedomības pilns, viņam ir mācīts mērķēt augstu, viņu žargonā taču "pieredzes trūkums" skan kā "svaigs skatījums", 'ot tikai rezultātu var rezumēt ar frāzi ёбаный стыд.
2h dzīves kaķim zem astes, vārdsakot. "It's not bad, really!", bija dzirdams starpbrīdī, mēģināju iegaumēt šo cilvēku sejas, lai nedo'dies' kādreiz nesanāktu iepazīties. |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2014|02:43 pm] |
| [ | music |
| | The Sisters Of Mercy / More | ] |
Vecuma demences Nostaļģijas vārdā biju pilnīgi morāli gatavs doties apmeklēt The Sisters of Mercy performanci.
Tad ieraudzīju biļešu cenu un sāku domāt, ka varbūt pagaidīt pensijas vecumu. 900 kronas, viņi tur ahujeļi?, tādu naudu lielformāta koncerti maksā. |
|
|