| |
[Oct. 18th, 2013|02:16 pm] |
| [ | mood |
| | Gribu nekad mūžā vairs nestrādāt | ] |
| [ | music |
| | Sigur Rós / Dauðalogn | ] |
Klasiskais, hrestomātiskais cirslings: aiziet līdz bodei, savākties ingredientus, padomāt, vai nevajag arī kādus rīsus-makaronus-kartfeļus pie tā visa. Un nolemt ka nea, kaut kam takš no tā visa mājās būtu jābūt.
Nav, protams.
Vakar, toties, šitāds te gadījums bija, nokāpju es viss tāds pēc kaitinošas darba dienas līdz sportsbāram, mazliet atveldzēt organismu, sēžu, tupīju cibā, omulīgi pīpēju, kā ar vienu aci pamanu kaut kādu netipisku rosību. A tur, a tur... a tur apmēram 10, es te nepārspīlēju, menti, kas ieradušies šajā jaukajā iestādē ar mērķi nevis rātni iedzert, bet gan pārbaudīt dokumentus visiem klātesošajiem. Mazums, kādi binladeni vazājas. Nav, saku, priekšniek, nekāda man dokumenta, tu joko?, es tepat ap stūri dzīvoju, kam man pasi līdzi stiept? Vai es esmu čehs, jautā - nē, neesmu, jā, tu visu pareizi saprati, es esmu ārzemnieks bez papīriem.
Mkey, šams saka, pasauc kādu ar vairāk zvaigznēm uz pagoniem, tas savā smartfonā iebaksta manu vārdu-uzvārdu-dzimšanas datumu, saka atvainojiet un paldies, dodas tālāk, medīt nākamos. Es tak tur, ja tā padomā, varēju šamam jebko sastāstīt, ja būtu tāda vajadzība.
Nesaprotu tikai, vot ar ko viņiem, piemēram, transporta kartīte neģeld, tur tak arī gan mans vārds, gan noģīmis virsū.
Bet viņiem gan jau vienkārši pilnīgi pofig. |
|
|