| |
[Oct. 6th, 2013|11:21 pm] |
Tiktāl nu mēs esam. Ir pierasts, ka ja komputātōrs uzvedas jocīgi, viņu vajag pārstartēt, un viss būs atkal normāli. Telefons gļučī? Izslēgt-ieslēgt mēģināji? Vooot.
Šodien manā acu priekšā pārstartēja, bļaķ, TRAMVAJU!
Srsly, piebrauc, tātad, tramvajs pieturā, apstājas, cilvēki klikā uz zaļajām podziņām, kuram nu vajag iekšā, kuram ārā... čuššš. Klusums. Durvis neveras. Ārā stāvošajiem ir pavēsi, bet iekšā esošajiem, pieņemu, vēl nepatīkamāk, viņi grib mājās. Veidojas tāda nepatīkami depresīva atmosfēra. Un tad viss tas milzu devaiss apklust, nodziest visas gaismas, ir neliela, neveikla pauze, gaismas iedegas, viss tas štrunts pamazām atdzīvojas, durvis atveras, dzīve turpinās tā, kā tas ir paredzēts.
Ja kaut kas nestrādā — izslēdziet-ieslēdziet. Tas laikam attiecināms uz teju visām dzīves situācijām. |
|
|