|
[Sep. 18th, 2013|06:50 pm] |
Kā jau bija vēlēts, apmeklēju Iestādi ar mērķi realizēt savas tiesības uz likumpaklausību un līdz galam reģistrēties par varenu pašuzņēmēju.
Kopš tā brīža neatlaiž viegls, taču ārkārtīgi stabils ohujs, vārdsakot, aizeju es uz turieni, mol, "labdien, jūs te teicāt šodien atnākt" Darbiniece: Jā, vārdiņš? Aha, reku jūsu papīrs, lūdzu. Es: Paldies! Es: ... Es: ... Darbiniece: ? Es: ... Darbiniece: Viss! Es: Mkey. Uz redzēšanos.
Ir sajūta, ka man kaut ko līdz galam nestāsta.
Un vispār besī ārā visa šitā padarīšana, gribas kaut kādu savu personīgo lietvedi, который все подметет, который все объяснит, войдет ко мне в дверь и выйдя не оставит следа. |
|
|