Lai kāda nebūtu bijusi vai izvērtusies šī dzīve, es pilnīgi absolūti nenožēloju ne santīma, kas iztērēts par visādiem spirdzinošiem dzērieniem, ne santīma, kas iztērēts, uzsaucot dzērienus jaunkundzēm, ne santīma, kas investēts visādās kaitīgās un nekaitīgās izklaidēs, nepārdzīvoju par tēmu "ak, cik būtu ietaupījis, ja nesmēķētu". Nenožēloju kaut kādus spontānus, bezjēdzīgus pirkumus vai pasākumus, nē, patiesi, it nemaz.

Vienīgais, ko es patiesi, patiesi sāku nožēlot, ir katrs santīms, ko ar neaptēsto, jaunības dulluma pilno domu "ir vērts, lai mājās kolekcijā stāvētu" savulaik neapdomīgi esmu investējis dažādos licencētajos DVD. Jo tajā brīdī, kad vakarā izlem noskatīt kādu sen neredzētu kinematogrāfu, un disks filmas vidū bezcerīgi apstājas, ir vēlme, lai viņi visi tie buržuji sapulcējas savā galvenajā buržuju laukumā, izkārtojas rindiņā, draudzīgi sadodas rokās un dodas degt ellē.