| |
[Oct. 3rd, 2012|12:19 pm] |
| [ | mood |
| | Nez kāpēc tīri OK | ] |
| [ | music |
| | Radiohead / Up on the Ladder | ] |
Ā, aizmirsu pastāstīt, izgājušajā nedēļā sapratu vienu ne pārāk svarīgu, bet tomēr interesantu fenomenu. T.i., kas tā par cūcību un žīdmasonu sazvērestību, ka jebkurā plašāk apmeklētā koncertā vai tamlīdzīgā pasākumā visi no aizmugures uz priekšējām rindām klīstošie vienmēr spītīgi dodas savā iecerētajā virzienā tieši gar mani. Vot visa, bļaķ, arēna vai roksijs vai vienalga kāda telpa viņu rīcībā, bet viņiem, saproti, jālien man garām, jāspiežas, vot, un rindām, rindām viņi nāk, kurš ar pivcīti, kurš ar sievieti, a kurš vienkārši turpam-šurpam staigā. Es sevi mierināju ar domu, ka man tikai tā liekas, un cieš, patiesībā, itin visi.
Nē.
Piepeši pamanīju, ka sakarā ar maniem gabarītiem, dēļ kuriem vidējam statistiskajam eiropeīdās rases pārstāvim tiek aizsegts jebkāds skats uz notiekošo, aiz manis veidojas neliela, taču lietojama sprauga skatītājos, pa kuru var ērti pārvietoties.
Tā redz ir, luck always comes with a price tag, kā teica kāds depresīvs elektronisko spēļu varonis. |
|
|
| |
[Oct. 3rd, 2012|03:19 pm] |
| [ | music |
| | Apollo 440 / Smoke & Mirrors | ] |
Uhtijomajo, kamēr mēs te ar visādu figņu nodarbojāmies, tikmēr miglainajā Albionā...
Kļoveņkijs soundtracks pozitīvai šodienai, tā pagaidām šķiet, sēžu un purinu pačku, smaidu kā briedis un pat necilāšu klasisko jautājumu "kāpēc jūs neviens neteicāt, a!?"
P.S. Srsly, kā pie kā tāda var pastrādāt un nedrebināt logus, a? |
|
|