| |
[Sep. 3rd, 2012|12:23 pm] |
Pamodos no rīta viss tāds iedvesmas pilns, gatavs apgāzt kādu kalnu, apkalt skrejošu zirgu un zvirbulim ar akmeni acī trāpīt, ja iespēja patrāpīsies, gatavs jaunai, skaistai dienai, kas ievadītu jaunu, skaistu nedēļu, vārdsakot.
Pāris stundas, un vienīgā vēlme ir līst atpakaļ gulēt, jo ir skaidrs, ka piesēsties pie elektroniskās skaitļojamās mašīnas bija viennozīmīga kļūda.
Nu vai ja pieiet tam visam mazliet konceptuālāk — gulēšana neko daudz neatrisinātu, jāiet nahren ielās bomžot, jo a) galvenie pidarasi tur būtu policisti un viņu dīvainās pretenzijas pret to, ka es parciņā, pieminekļa pakājē, piemēram, smeļu lēto vīnu no tetrapakas, bet tās nav viņu iegribas, viņiem priekšniecība likusi mani trenkāt, tāpēc viņi paši ne pie kā nav vainīgi, kā arī b) — novērojumi rāda, ka bomži vismaz var atļauties vīnu tetrapakās, kamēr mani vajadzētu gandarīt labi padarīta darba apziņai un priecīgam "paldies!".
Labrītiņ, vārdsakot, rītiņā, laijumsskaistadiena, ебись оно всё конём. |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2012|04:56 pm] |
| [ | music |
| | Elbow / McGreggor | ] |
Man gan šķiet, ka es šito jau vienreiz teicu.
Bet kontekstā par dzīves piepildīšanu ar kādu praktisku un jēgpilnu darbu, atcerējos, ka bērnībā mazais sapnītis bija kļūt par tramvaja vadītāju. Jo tramvaja vadītāja pienākumos ietilpa pieteikt mikrofonos pieturas un ķibināt atpakaļ uz vada nokritušu štangu, kas likās neizmērojami krutas nodarbes.
Bet tagad? Kas tagad? Kompūteri, elektronika, pantogrāfi un automātiskās pārmijas, ne jēgas, ne nākotnes. Tpu! |
|
|
| Garāmejot... |
[Sep. 3rd, 2012|10:23 pm] |
| [ | music |
| | Archive / Conflict | ] |
Nez kāpēc iedomājos, incanti, kā uz vispārējā politkorektuma un cenzētu mazu nēģerēnu fona klājas savulaik populārajai kinofilmai "White men can't jump". Arī kaut kā pieklājīgi pārdēvēta, vai uz blankoamerikāņiem nekāds rasisms neattiecas? Es jau nu teiktu, ka izņemt no apgrozības un rādīt tikai specializētos klubos, nosaukums vien jau naidu kurina, ziniet. |
|
|