| |
[May. 6th, 2012|09:13 pm] |
Es te, lūk, dienās padomāju, ka jaunie un stilīgie, protams, var postulēt aizgūtnēm, ka "telefonam jāprot zvanīt un sms sūtīt, neko-citu-nevajag", tak es jums adin umnij vešč skažu, aga? Pa manam tak - labi, to sms atstājiet, šad-tad saimniecībā noder, bet sarunu funkcijai nupat būtu jāmirst pavisam beigtai, štob lai nav nemaz.
Ibo normālam telefonam mūsu dienās - kas vajadzīgs. Maili - protams, jo kā savādāk ar apkārtējo pasauli sazināties. IM kaut kāds - nu jā, ja nu vajag naski ar pasauli pasazināties. SMS - arī tīri labs backups, bet ne vairāk. Interneti - vajadzīgi. Fotoaparāts - jū, jo ja divus gadžetus var iespiest vienā, tad mēs iztiekam bez diviem gadžetiem. Bet zvanīšanas fīču atinstalēt kā rudimentu, citādi, vot, sēdi tu, cilvēks, nezinu, strādā, piemēram. Viss ieracies savos darbos un domās, risini kaut kādu problēmu. Nu vai vakariņas ēd. Vai guli trešajā nomidzī un sapni sapņo par 32 hetērām un sevi galvenajā lomā, nu pofig, nu re, bet kaut kur kaut kāds krāns ir izdomājis, ka viņam, lūk, tūlīt un nekavējoties ir tevi no tā visa jāatrauj un visos sīkumos jāiztirzā savas problēmas. Nospiedi zaļo podziņu - usja, raksti-pazudis, stāstīs un stāstīs, automātiski vēl pieņemot, ka tev ne tikai šis stāstāmais interesē, bet ka vēl atcerēsies visos sīkumos, jā, kā tad.
Ir XXI gadsimts, cilvēk, vācies ārā no manas guļamistabas, no manām vakariņām, no manas galvas tajā brīdī, kad tur tevi neviens neaicina.
Nu vai nebrīnies, ka neceļu klausuli. Nebļauj te uz mani, ka "eu, ko necel trubu?". Brīvdienā, pie tam, šonedēļ bezmaz vienīgajā, bļaķ, mēs tur savā nodabā pa karaļu dārziem klaiņojam un visādām alternatīvām ieliņām, kurās pat tūrists ir retums, rijam grilētas desas un malkojam pivcīšus, a tu te klāt ar savu kārtējo gaišo ideju, mol, eu, klau, klau, noliec to savu desu, klausies šurpu, es izdomāju, ka man pizģec kā vajag zilu foniņu tur, kur tagad zaļš bija.
Datu tarifus par simboliskām kapeikām, balss sakarus - par necilvēcīgu naudu, ātrāk uz šīs pasaules miera nebūs, eu, jūs, biedri no LMT, es ar jums runāju, pietiek teļikā blenzt, mudīgi ceļas augšā un sāk darboties, rīt 10:00 saskaņojam projektu, šup šup šup!, aiziet, strādājam, strādājam! |
|
|