| |
[May. 14th, 2011|12:11 am] |
| [ | mood |
| | Gambrinus | ] |
| [ | music |
| | Underworld / Born Slippy | ] |
Atbrauca ciemos krustmāmiņa, izgājām pastaigāties pie piektdienas vakara.
Aha, nu ja, jūs jau zināt, ka šitā lieta parasti labi nebeidzas. Viņa neko nenojauta, pat uzpucējās visa tāda un saulesbrilles uzstellēja, lai kāds kļūdas pēc nepadomātu, ka nav tūriste.
Hrestomātisko daļu caur ieleju var izlaist, bet pēc tam, pie upes, parādījās varianti. Var iet uz Smihovas pusi, bet tur priekšā civilizācija, bōring. Var kāpt pa trepītēm tepat augšā uz Barandovu, bet nu tā kaut kāda gojiska metode, pie kam atpakaļ jāiet. Jā, nu un tad vēl ir variants iet gar upi un tur tad vienā brīdī var eleganti nogriezties un pa meža teku uzkāpt augšā līdz mājām.
Atmiņā bija palicis, ka tas nemaz arī tik tālu nav.
Tumšs, vobšem, palika apmēram pusceļā līdz tai vietai, kur var, kā minēju, eleganti nogriezties. Meža tekas sākums izskatījās kā melns pleķis uz melna fona, pati teka - kā melns kaut kas uz melna fona. Atpakaļceļa nebija.
Tagad ieriktējos sportsbārā, cerībā sajust sevi atkal kā vienotu veselumu, noguruma iespaidā atvēru, atvainojiet, Delfus.
Jūs esat ievērojuši, kā ir nodēvēta eirovīzijas rubrika?
"Eiropas tautas vienojas dziesmā un līksmē"!
Līksmē, bļaķ!!!
P.S. Ak jā, rīt brauksim pastaigāties. |
|
|