| |
[Jan. 6th, 2011|07:19 pm] |
| [ | mood |
| | Pilsner Urquell | ] |
| [ | music |
| | Seryoga - Liberty City: The Invasion | ] |
Kā gadījies, kā ne — uzdūros savam mīļākajam skaņdarbam no spēles visai ģimenei Grand Theft Auto IV audiālā noformējuma.
Kratu pačku, nožēloju, ka bez vada nevaru ietūcīt jēPodā. |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2011|10:35 pm] |
Jooomajo, nu ko, tagad arī līdz mums šī mātes dabas asprātība nonākusi.
Kamēr ļēpoju uz Kamerkroga pusi — no gaisa pavasarīgi krita omulīgs lietutiņš. Kurš nerēķinājās ar tādu niansi, ka te nav nekādi subtropi, te ir gaisa temperatūras, pie kurām ūdens neizbēgami sasalst, tas karmā ierakstīts.
Atpakaļceļš izvērtās par tādu pizģecu, kādu neatminos esam pieredzējis. Mēģinot šturmēt to nelielo uzkalniņu no Kamerkroga, parādījās sajūta, ka varbūt prātīgāk ir nepaskopoties un nobraukt tās pāris pieturas ar tramvaju; teiciens "solis uz priekšu — divi atpakaļ" piepeši kļuva jēgpilns un saprotams.
I mean — apledojis ir viss. Pilnīgi viss. Gaišā ideja par brišanu pa sniegu aplauzās saknē, jo arī tam pa virsu asprātīgi uzriktējusies ledus kārtiņa. Prieks par zemē nobērtajiem pretslīdēšanas akmentiņiem izrādās īss, jo akmentiņi iesaluši drošā un stabilā ledus glazūrā. Principā uzskatu savu kungfu par tīri pieņemamu, gar zemi neizklājos ne reizi, tik cik vienreiz nojaucos līdz puskritušam stāvoklim.
Es ceru, ka par rītdienas +7 grādiem nav melots, citādi bail būs ziņās ieskatīties. |
|
|