| |
[Sep. 24th, 2010|06:50 pm] |
| [ | mood |
| | Bum... bum... bum... | ] |
| [ | music |
| | Bum... bum... bum... | ] |
Es, biedri, viss fšoke, cilvēce nebeidz un nebeidz mani pārsteigt.
Sēžas, vot, cilvēki auto pie stūres un lupī uz Eiropām. Pa Ģēlām. Un līdzi viņi paņem tukšu kontu, dažus jevrikus un žūksni ar latviešu nacionālajām valsts bankas izsniegtajām banknotēm, pilnīgā, sirdsšķīstā pārliecībā, ka katrs sīkākais diennakts valūtas maiņas kantorītis ar prieku mīs viņu ozollapotās naudiņas pret vietējām.
Kāda kaķa pēc šim kantorītim tā būtu jādara — neviens neiedomājas, protams, jo neba nu pieprasījums pēc šīs konkrētās valūtas būtu lielāks, kā pēc Svazilendas lilangeniem.
Taču tas vēl nav viss, uzzinājuši rūgto patiesību, viņi caur visādiem paziņām uzmeklē mūs un piedāvā šitādu te dīlu, mēs viņiem kronas viesnīcai un pivcim, a viņi mums latus. Nu kakova hrena mums tie lati būtu vajadzīgi te, nu kurš man var pateikt, mīļie ļaudis, nu? Tagad tekalēt pa bankām un interesēties, kur valūtas kasītē sēž kaut kādi numismāti, kas būtu gatavi mums viņus atpakaļ pret ko saimniecībā noderīgu iemainīt, now how cool is that?
Bet nu neko darīt, cilvēkiem jāpalīdz, tā es uzskatu. Ja nu kas — nākamnedēļ taupīgāk padzīvos un tad uz ZēSvētkiem būs ko Rīgā tērēt.
Arī labi. |
|
|