| |
[Jul. 1st, 2010|11:13 pm] |
| [ | mood |
| | Stahanova idejām Urā! | ] |
| [ | music |
| | True Live / Got To Go, Got To Take Me (Tango) | ] |
Tā, biedri tautieši. Jūs jau noteikti bajeņki, a es te mazliet pastrādāšu, ja nevienam nav iebildumu, mazums traucēju, trokšņoju, vai kā.
Šodien, vobšem, mailos iebira divas no trim frāzēm, dēļ kurām, darba sakarā, varētu būt gatavs uz krimināli sodāmu pārkāpumu:
1) "Lieta tāda, ka vajag maketu atvērumam leišu žurnālā līdz rītdienas 10/11:00".
Pasūtījuma noformēšanas taimstamps — 18:50 pēc Latvijas laika. Vispār ideja par kantori "Diennakts aģentūra" šķiet aizvien ģeldīgāka.
2) "Klientam patīk T krekla dizains, bet vēlas redzēt vēl pāris variantus."
НАХУЙ??? Vot šitas "mēs maksājam, tāpēc jūs tagad cirka roņi" būtu ar sūdainu mietu jāizsit no to jebano marketinga daļu galviņām. Ja iespējams, protams.
Nu un 3), protams, nemirstīgais "paspēlēties ar krāsiņām / izkārtojumu", vidējā līmeņa menedžments joprojām uzskata, ka cilvēki tā runā, tādējādi viņi, pēc visādu deilu kārnegi padomiem, mēģina sazināties sarunu biedra valodā, bļaģ, jo viņu pasaulē nepastāv teikums "paprovējam bik' savādāk", viņu pasaulē divi latvieši Rīgā birojā angliski sarunājas.
Toties mājupceļš iepriecināja. Stāvu es tāds tramvajam astesgalā, gar logiem gaismiņas zib, austiņās ansamblis "True Live" rečitē, blakus divas zajkas pieparkojušās, kaut ko jautri triec. Nu tramvajs papilns, ibo vakars un tā. Nu lūk, piepeši atbrīvojas beņķītis, kā reizi viens, kā reizi blakus, zaikas засекли атас un ņemās uz akmens-šķēres-papīrīt's zīlēt, kura sēdīsies. Pirmajā raundā fouls, blondīne par ātru izmeta. Otrajā raundā niča, abām šķēres. Trešajā raundā blondīne ar akmeni vinnē rižo, jau taisās atpūtināt savas dzīves nogurušās kājas, tak tajā mirklī atveras tramvaja durvis, iekāpj viens ietukls Džentlmenis manā vecumā™ un ar precīzu trajektoriju iesēžas tajā pat nelaimīgajā beņķītī.
Sēdēja, nervozi skatījās pa logu, viegli sarka un ņihuja nesaprata, kāpēc visa apkārt esošā publika balsī smejas. Piecas minūtes pagājušas, piepeši paskatās uz viņu un atkal visi smejas. Mājās, domāju, daudz spogulī skatījās, bikšu rāvējslēdzēju parbaudīja un tā. |
|
|