| |
[Jan. 4th, 2010|06:38 pm] |
| [ | mood |
| | Pilsner Urquell | ] |
| [ | music |
| | Kamerkrogs | ] |
Eh, vellos, atkal jau mūs ir uzmetuši. Gada numurs kalendārā cits, a kas mainījies, a? A? Pacienti tādi pat svoloči, kaķis - tāds pat svoločs, un kaimiņi jau atkal Urbj, itogo saglabā savu pērno svoloču statusu.
Toties sagaidīts tika godam, 'ot. Sākumā viss, protams, plānojās korekti un pilsoniski - uztrausties kādā pakalnā, palūkot, kā krāsainās gaismiņās tiek sadedzināta naudas summa, ko es savā mūžā nez vai nopelnījis esmu, tad Oranžbārā iepildīt organismā kādu sildošu padzērienu un izklīst pa mājām. Nu zolīdi un pilsoniski tā. Bet nu cilvēks domā - cits cilvēks pārdomā, vobšem dārgā dzīvesbiedre neapdomīgi izlēma apsveikt līdzpilsoņus nevis teksta formātā, bet piezvanot. Jau otrais zvans lika saprast, ka mēs dodamies uz kaut kādu dieva un cilvēku pamestu pakistāniešu krogu kaut kur otrā miesta galā, jo kamerādiem redz Tradīcija tāda un jāiesildās esot tieši tur.
Labi, ka ne pirtī, biedri, labi, ka ne pirtī.
Vobšem nonākot galamērķī secinājām, ka priekšā ir starptautiska rakstura kompānija, kuru vieno mīlestība uz spirdzinošajiem dzērieniem un jau minētā Tradīcija. Kāda kaķa pēc tieši pakistāniešu krogs - tā arī nesapratu, pats galvenais pakistānietis parādījās un pazuda ar drūmu un nosvērtu šahīda seju, kamēr orgkomiteja telefoniski intervēja sabiedrību par tēmu "kurp doties sagaidīt". Viens no respondentiem apgalvoja, ka viens pats dirnot klubā ar 60 kailām dejotājām. Vēl cits esot kaut kur tikko pārdislocējies. Vēl esot iespēja iekļūt Roxy NOD, 6 cilvēkiem samaksājot par vienu biļeti. Tā arī, dilemmu un trilemmu plosīti uzņēmām vēl pa ninnītei, lai secinātu, ka ir bez 15 minūtēm JG un te nu mēs esam ar vienu kāju celofāna maisā kaut kur dievu un cilvēku pamestā, vientuļā dvieļgalvu bārā.
Jūs esat kādreiz sagaidījuši jauno gadu tramvaja pieturā? Vooot! Visapkārt jebanā fronte tēva pagalmā, kaut kādi satrakojušies ķīnīzeri hujārī raķetes tieši virs galvas, vienīgā ninnīte ir pret to brīdi jau krietni līksmās Janas sarūpētais Fernets, kas no kakliņa arī tika patērēts. Un vžopu tos Brutus no kristāla glāzītēm vakartērpos, vot ko es varu pateikt.
Pāris minūtes Pēc pie apvāršņa parādījās tramvajs, kura šoferītis arī nekavējoši tika pie garšīgā padzēriena. Nākamajā tramvajā (iepriekšējā virziens izrādījās pagalam neģeldīgs) tika cienāti arī pasildīties iekāpuši bomzīši un izlemts, ka nekas ļauns nenotiks, ja mēs te mazliet papīpēsim. Vēl pa vidu visam, kolektīvā organiski iekļautais Komponists no Berlīnes uzzināja, ka viņa māsa šas vot ir nolēmusi papildināt ģimeni un sabojāt sava kindera atlikušo mūžu ar dzimšanas dienu 1. janvārī (ko ap pusčetriem arī esot izveikusi, nabaga kinders). Kopumā - kā Kusturicas filmās.
A tālāk jau haļava iekš Roxy (tur ieejas maksa ~25ls, ņe pisec, a?), visaptverošs bumsibums, tujeva huča ar Progresīvo Jaunatni, no kuriem galu galā evakuējāmies iekš Orange, un gruzīnu minerālūdens nogurdinātie organismi sāka signalizēt, ka vēl pāris pivcīši mājās + naktsmiers būtu visnotaļ laba karma.
Vēlāk uzzināju, ka orgkomiteja pasākumu esot finišējusi ap pustrijiem. Dienā.
Feini, vārdsakot, ar gada piestartēšanos esmu pagalam apmierināts. Nebūtu vēl pacienti svoloči, kaķis raksturu mainītu un kaimiņi urbt pārstātu - vispār viss kļova būtu.
Un kā jūs, ko jūs? |
|
|