| |
[Oct. 15th, 2009|06:34 pm] |
| [ | mood |
| | Pilsner Urquell | ] |
| [ | music |
| | Depeche Mode: Policy of Truth | ] |
Vakar mājupceļā, starp citu, tā nu sagadījās, ka ieblandījos sabiedriskās dzirdināšanas iestādē Jama. Iestādē, kas vēsturiski pazīstama, kā Prāgas expatu krogs, tputpudiespasargi.
Es vot nesaprotu, kas ir tas, kas liek cilvēkiem pie katras mazākās iespējas Brāļoties, Organizēties un dibināt Domubiedru Grupas. Viņi tur visi, pindosi, fašisti, dvieļgalvas, visi, izņemot slāvus, tur ir savstarpēji pazīstami, čomojas, komunicē... Bet nu labi, OK, es saprotu, valodiņu mācīties smagi, ar aborigēniem sadzert nesanāk, da i pieredzes apmaiņa, nu labi, kaķis ar viņu. Es ne par to.
Vārdsakot, noparkojoties šajā vietnē, es nekavējoties sapratu, ka esmu nonācis kaut kāda pizģeca pašā sirdī, ko apstiprināja blakus sēdošs sirms pindoss. Viņi visi bija brīvprātīgi savākušies, atbalstot vietējā Entuziasta ideju uzrīkot Viktorīnu. Entuziasts, uz skatu tāds Renārs Kaupers, ja viņu bērnībā būtu spārdījuši pa galvu, viennozīmīgi piedzīvoja savu zvaigžņu stundu, lasot asprātīgus jautājumus. Viņam apkārt pie galdiņiem sēdēja vismaz 30 cilvēki, sadalīti komandās, un garlaikotām sejām rakstīja lapiņās atbildes. Cik varēja noprast no blakussēdētāja, šis action vilkās jau trīs ar pusi stundu.
"Kā vēl dēvē Džomolungmu?", "Kā sauc pasaulē slavenāko čehu kino režisoru?"...
Anyway, atgadījums pats par sevi nebūt nav tik aizraujošs, lai par to rakstītu, bet akcentu pasākumam uzlika sirmā pindosa komentārs. Pārlaižot skatienu auditorijai un redzot saspringtās sejas pie kārtējā Smagā Jautājuma, viņš nopūtās un noteica - "You see, the sad thing is, that these people wanted to become army sargeants, but never made it" |
|
|