Ak jā, pirms gulētiešanas jāizstāsta, kā sajusties mēreni neattapīgam mājas apstākļos un ierastā vidē.

Pieņemt lēmumu uzmest pāris failus uz flashdraivpuļķa. Pustumsā sataustīt atvilktnē rozīgo puļķīti, uzvaroši izmakšķerēt un iesučīt usb atverē. Pēc inerces aizvērt windows piedāvāto variantu logu, gaidīt parādamies sarakstā jaunu disku. Kad tas nenotiek, izraut puļķi, iespraust puļķi, nošokēties, ka tik vienkāršai uzpariktei tiek prasīti draiveri. Pabrīnīties, nolamāt Bilu, palūgt sameklēt draiverus jebkur pēc windows ieskatiem, kad tas neizdodas — nobrīnīties vēlreiz, atkārtoti izlamāt Bilu un viņa tuvākos radiniekus. Izveikt usb puļķa vizuālu analīzi, secināt, ka tas ir pēc izskata visnotaļ līdzīgais bluetooth dongle. Visā vainot nepietiekamu alus saturu organismā.

Un vēl, tas laikam ir tikai latviešiem raksturīgs fenomens, ka tieši uz marta beigām Semadžiks katru dienu ziņo par vismaz vienu dzimšanas dienā apsveicamo. Ļoti, ļoti simptomātiski un tradicionāli.