| |
[Dec. 1st, 2008|01:16 pm] |
Problēma ar darba organizāciju ir tāda, ka pārāk daudz laika aiziet komunicēšanai, atstājot pārāk maz laika reālam darbam. Pulkstenis jau pāri vieniem, bet tikai tagad pabeigta izskaidrošanās ar visiem, kas mēģina noformulēt savas idejas, uzdot jautājumus, sagaidīt atbildes, utt. Un miera jau nebūs līdz pat vakaram, kad beidzot iestāsies klusums, varēs sakoncentrēties konkrētam darbiņam un kaut ko arī padarīt. Un atkal jau vējā būs ideja par kārtīgu izgulēšanos.
Problēma ar kārtīgu izgulēšanos ir tāda, ka mother nature is a bitch, period. Aizej godīgi, ielietojis vien kādus 200g Jana Behera patentētā dzēriena, veselībai un balansam, pie miera pilnīgi netipiskā laikā, gara acīm skatot, kā modīsies salīdzinoši laicīgi, būsi spirgts, smaidīgs un veselīgs sārtvaidzis, kurš, atrotījis piedurknes, ar idiota smaidu metas darba dunā. Хуй! Tā vietā potenciālais sārtvaidzis pamostas kamēr pirmie gaiļi vēl sūt nesatricināmā miegā. Pamostas no tā, ka kaut kāds sūds ir ielīdis acī un labi pieseivojies kaut kur dziļi aiz plakstiņa, tā ka ne atrast, ne izmazgāt. Ot i pavadi atlikušās stundas stulbi bolot acis un paralēli — mēģinot aizmigt, kas, protams, neizdodas. Un kaķim Tajā vietā visa atpūta un sabalansētais pH līmenis, kas gūts Karlovy Varos.
Problēma ar Karlovy Vary ir tāda, ka tur pārāk daudz krievu. Tur ir tieši 150x par daudz krievu, tur ir fucking tikai krievi, kā arī daži nabaga vietējie, kas pūlas aptekalēt sakrāsotas duņkas, kas klīst pa šo varen krāšņo pilsētu, sūkdamas siltu sālsūdeni no idiotiskām krūzītēm. Kad beidzot atkal slēgs robežu? Mana tolerance ir uz trauslas, trauslas robežas. |
|
|