| Huligānējas te... |
[Feb. 17th, 2008|05:25 pm] |
| [ | mood |
| | Tpubļin sabaidījāt | ] |
Ипать, tā tak var išiašu piebaidīt.
Kā jau var noprast, ciemiņi mums nāk reti. Lai pat neteiktu, ka negaidīti — nenāk vispār. Tāpēc domofona iepīkstēšanās vien ir ievērības cienīgs notikums (es starp citu, vēl joprojām nespēju konkrēti atšķirt domofonu no durvju zvana). Nu un lai nu ko sagaidītu paceļot klausuli, bet tak ne jau frāzi "Policie České republiky, atveriet, prosím, durvis". Aukstas kājas, es jums pateiks.
Taču lejā nokāpjot iestājās Aplauziens, jo izrādījās, ka varas pārstāvji sistemātiski zvanījušies visiem, meklējot kādu, kurš ir mājās un var šiem ārdurvis atslēgt, aber vizītes iemesls dzīvo kaut kur pirmajā stāvā.
A menti neko, patīkami cilvēki, brīvi angliski runā... |
|
|