Tja. Es zināju, no nostāstiem utml., ka iPod — tas ir kruta.

Likās, ka zināju, jāteic, līdz tam brīdim, kad manās gadžetfrīka roķelēs iekrita dzimumdienas dāvana melnā kastītē ar sudrabotu uzrakstu "iPod Nano".

Uh, ļaudis! Tas, ļaudis, ir labāk, nekā es jelkad esmu uzdrīkstējies sapņot par jebkādu ierīci. Vienīgais, ko es tam devaisam nesaprotu — kā tieši viņi ir iemudrījušies visas itamās ekstras iemurcīt sērkociņa biezuma un pirksta garuma plāksnītē. Bet tā arī nav īsti mana darīšana; es vienkārši esmu sajūsmā par ģeniāli nostrādātu produktu.

Vēl joprojām, pie tam, paliek atklāts jautājums, kāpēc visi šīs pasaules ģeniālie dizaineri ir sakoncentrējušies iekš Aizkostā Ābola kompānijas un kāpēc neviens cits to nespēj izdarīt Tā!?