virus

This made my day (found it in some forum):

Social Engineering - because there is no patch for human stupidity.

Daba nekad nerāda tev lielu ceļa zīmi "Dig here!!!". Atklājumi varāk ir no sērijas "That's funny, that shouldn't do that." laikā, kad tu vnk ņemies ar kko jau galīgi garlaicīgu.

Šonakt laikam piedzīvoju the most epic dream, kāds man ir bijis par AI revolution. Ar visām detaļām utt, un parasti tieši detaļu un lielās bildes trūkums ir tas, kas sapņus atšķir no īstenības. Un tad es pēc tā sapņa pamodos un nevarēju atcerēties, kā es nokļuvu gultā. Tātad, svarīgais jautājums ir - kā tagad atšķirt sapni no īstenības un vai es vēl joprojām sapņoju?

On the somewhat serious side of sex discrimination. One of the first thing a boy is usually taught is to not to cry. Or at least to hide his tears. But yeah, probably women are still the more discriminated.

Šorīt pārskatījos mūzikas listē 30 seconds to mars albuma nosaukumu. A beautiful li(f)e.

Un nesen blakus salīdzinoši pasīvajam un ne ļoti izsmalcinātajam, bet tomēr noderīgajam atvērtā koda ClamWin antivīrusam blakus gribēju uzinstalēt Kaspersky AV. Pirmkārt, viņš atinstalēja ClamWin - vīrusam līdzīga rīcība. Un protams, viņa proaktīva aizsardzība un "real-time" failu skanēšana un kas vēl ne, nedaudz, bet tomēr bremzēja kompi. Arī tādus vīrusus esmu redzējis. Ko lai saka, vecā klišeja - jo līdzīgāks tu kļūsti savam ienaidniekam, jo labāk ar viņu vari cīnīties. Anyways, es palieku pie ClamWin.

The worst thing about good memories - you can't relive them. You can go to the places, you can meet the people, but the moment is gone. The times are gone.

Cik parāde un braukšana pēc tās mājās šķita civilizēta, latviska un citādi patīkama, tik uguņošana nē. Turpceļā transporti, protams, kursēja ierastajā ritmā. Izņemot to, ka viņi bija pārbāzti. Un to, ka ievērojama daļa tautas bija jau apdzērusies. Un atpakaļceļš vnk nebija.

Joker would've loved this city last night. A hundred thousand people trapped in the downtown with no means of escape for 2 hours. Because of the transportation system. Or rather, lack of it. A hundred thousand civilized people reduced to a mere crowd. And all it would take is a little catalyst and the seemingly order turns in anarchy.

"Introduce a little anarchy, you upset the established order, and everything becomes chaos. I am an agent of chaos.
And you know the thing about chaos, Harvey?
It’s fair."

http://www.nytimes.com/2008/11/14/health/14hiv.html

Uzdūros DC++ šim pēdējam gabalam SW sērijā un jāsaka, tas visai labi izpildīja 5dienas vakara izklaides funkciju. Šajā filmā tradicionāli bija daudz izklaidējoša action, un tikpat tradicionāli ne īpaši sarežģīta sižeta. Jāsaka, kaujas skati visnotaļ labi izstrādāti un 3D mākslinieki ar tēlu stilizāciju diezgan veiksmīgi atraduši izeju no situācijas, kad 3D ir attīstījies tik tālu, ka var nevainojami atveidot visu... ja vien tas nav dzīvs.
Bet vispatīkamāk mani pārsteidza skaņu teka - vēsmas no oriģinālās mūzikas var jaust tikai sākuma un beigu titros un arī tās ir uzfrišinātas, pārējā filmas daļa muzikālais fons ir atsvaidzinoši nedzirdēts - sākot no īsti autrumnieciskā stilā ieturētiem līdz pat gandrīz roķīgiem gabaliem.

Labi piloti var droši nosēdināt lidmašīnu arī tad, ja ir beigusies degviela. Slikti piloti - nu, ko lai saka, dabiskā atlase.

Nedaudz skarbāk ir ar valsts ekonomiku, kurai degviela ir pēkšņi apsīkusies. Un man bail, ka mūs vada labākajā gadījumā slikti piloti. Būtu ļoti skumji pēc visa pārdzīvotā šo valsti redzēt bankrotējam. I mean, come on.

Freedom to leave is the most basic freedom. You may lack all the other freedoms (or any other power) but usually you have at least freedom to leave. That may not be much yet it is freedom. I remember a movie when a paraplegic had a switch installed in his life support that would switch it off if he blew in a specific way in his breathing tube. And he never used it.

I have said it before and I will say it again. Trust your instincts. I myself sometimes have trouble with that, especially if my instincts propose something quite radical. Then there is this internal battle with my instincts on one side, fear of the unknown and the comfort of the known on the other and my mind as a judge.
But this time it was like refreshing swim in the lake in a hot evening. Suddenly it felt right. It just did. And my mind at an amazing rate generated rational justifications for what my instincts have said. Yeah, it tends to do that, I dunno why. Guess my mind likes the feeling that it is the one making the decision not some glorified chaotic and random subconscious firing of neurons called instinct or intuition. Well, let's keep the illusion, shall we?

Zinātnisks atklājums bieži ir negadījums, kas sastop sagatavotu prātu. Tā ir klasika. Bet tomēr ir izklaidējoši un pārsteidzoši lasīt par to, cik daudzi un dažādi negadījumi ir noveduši pie atklājumiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Serendipity
Serendipity vispār skaitās viens no 10 grūtāk tulkojamiem vārdiem angļu val. Nu, šis izskaidrojums man šķiet gana labs - "Serendipity is looking in a haystack for a needle and discovering a farmer's daughter." Pek van Andel

"The most exciting phrase to hear in science, the one that heralds new discoveries, is not 'Eureka!', but 'That's funny…'" Isaac Asimov

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22188718

Pat atmetot visus jautājumus par to, vai šis papīra gabals ir 16 000Ls vērts un vai šī firma ir pelnīti uzvarējusi konkursā... Teiksim tā - no valodnieces dibinātas firmas es vismaz sagaidītu tekstu, kurš būtu paraugs valodas ziņā.
Pārskrēju ar acīm pāri un man radās sajūta, ka to ir rakstījis viduvējs 1. kursa students labākajā gadījumā.

Well, yes, i am competitive. Too bad there is no competition.

http://www.youtube.com/watch?v=Zp2orD-nj8s&feature=related
Manuprāt, labākais šīs dziesmas klips, kas atbilst dziesmai gan noskaņā, gan tematikā. Pēc visa spriežot, amatieru kompilēts, but they did it quite masterfully. Oficiālais galīgi nebija tas, ko gaidīju šai dziesmai bildē klāt.

If it feels like human, looks, sounds and acts like one, would you care if (s)he has neurons or silicon beneath the skin?

Boy, it was good.
Dīvaini, dažreiz var aizmirst, cik labās lietas ir labas. Salīdzinoši aizņemtās vasaras dēļ šovasar neko daudz izlēcienu nesanāca. Un brauciens uz Rīgu tā arī palika pēdējais piedzīvojums. Tātad 2 mēneši sezonas palikuši neizmantoti. Such a waste. I didn't even fully realise it until today.
Izvandīties pa laukiem un mežiem ir vērts kaut vai dēļ tās sajūtas, kad esi pārradies mājās. Tā ir ultimatīvā māju sajūta, kad tev muskuļi ir noguruši un no lauka vēsuma nedaudz sastinguši, tev rokās ir silta tēja un tu esi atlaidies mīkstās mēbelēs siltā istabā blakus savai meitenei. Tad tu saproti - yeeees... this is what home feels like.
Bet arī pats process ir ļoti patīkams. Gan ar kājām, gan ar veļukiem, kā šoreiz. Lai gan laikam ar velosipēdiem man patīk labāk - garlaicīgās daļas ir īsākas un grūtās daļas grūtākas.
Un man šķiet, ka leģendārā taka Milzkalnā ar katru reizi kļūst mežonīgāka. :D


Ceļš: 30-35km.
Laiks: 5h
Ātrums: 6-7kmh.

1) Vakar besījos ar fizķīmijas protokolu - tur vienā vienādojumā vajag electrical permitivity ūdenim istabas temperatūrā, nepaskaidrojot, vai tā ir relatīvā pret vakuumu vai absolūtā, vien piebilsts, ka ja konstante dota CGS, pareizināt ar kādu mistisku koeficientu 8,85*10^-12. Nu atrodu, pāris reizes pačekoju, vai gadījumā nav CGS, bet nē, viss ok. Bet nesanāk, potenciāls, kam jāsanāk mV, sanāk 10^-12 or smth. Nu neko, besos, līdz prikola pēc pareizinu. Un vērtība sanāk ticama. Būtu iedevuši koeficientu bez paskaidrojuma, nevis izzīduši no zila gaisa par cgs, jo īstais iemesls ir tajā apstāklī, ka visās rokasgrāmatās dod relatīvo elektrisko caurlaidību pret vakuumu. Lai iegūtu absolūto kkādai videi, tā jāpareizina ar absolūto caurlaidību vakuumam. Protams, pasniedzējs, kad viņam par šo stāstīju, nebija diez ko entuziasma pilns šo kļūdu atzīmēt un labot.
Un pērle no otras pasniedzējas laboratorijā "Nu ko jūs protokolā pārrēķinājāt min un sek uz sek, man tos lielos skaitļus ir grūti saprast." For crying out loud. Oh well.
Kamēr es tur titrēju, pārfrāzēju to teicienu par sievieti fiziķi. Fizķīmija nav ne fizika, ne ķīmija. Tb worst of both worlds.
2)Tad pa ceļam uz fakultāti transportā sastapu čigānu kas 0,2 sekundes par ilgu skatījās uz manu somu, lai tas būtu casual. Pagriezos tā, lai viņš netiktu pārlieku kārdināts. Kāpjot laukā viņš vēlreiz noskatījās uz to. Man gandrīz vai palika viņa žēl. Bet tikai gandrīz. :D
3) Tajā pašā trolejbusā dzirdēju divas čiksiņas sarunājamies, kuras at best of my estimation capability bija vismaz 16 gadus vecas. Un viena no viņām "četrdesmit raksta ar t vai d?" un "kā raksta trīspadsmit?.. trīs-pa-desmit... laikam ar d...". Tad viņas runāja par iespēju noorganizēt kādu ekskursiju un kad viena izmeta, ka nebūs nekādas dzeršanas (jo aizliegts or smth) otra ar sašutuma pilnu balsi "Kā nebūs??? Kādēļ nebūs???" OMG. I am living in a third world country and it's not about to change anytime soon.
4) Cita ainiņa no nu jau autobusa uz gaišās puses cietoksni par džeku, kas dzērumā izlecis no 5. stāva. Cik nopratu, visai veiksmīgi, tb iekšējie orgāni un mugurkauls ok. No comments.

Kopumā - against stupidity gods themselves contend in vain.

Un rant no šorīta - I do not publicly judge people therefore I do not deserve being judged publicly. Especially if the judgment in question is about my (supposed in)capability of understanding something that is not chemistry. But the person ain't anything important to me, so does not deserve any more rant. Just expected a little more respect from this supposed intellectual.

You can't fake a feeling. It's like a scent, you can't catch it, you can't preserve it, you can't copy and paste it.
One moment it is there, messing with your mind like the first ever dose of a drug. And a moment later it is gone.
Suddenly you feel like you've missed or forgotten something, but can't really recall what. And you almost wish the feeling had never been there in the first place. Almost.

Dzirdēt Lotra mūziku dzīvajā simfoniskā orķestra izpildījumā bija vienkārši wow. Tāpat kā SW, Džeimsa Bonda un vēl pāris tēmas, it īpaši ņemot vērā manu aizraušanos ar filmu skaņu celiņiem.

Un nevaru ciest šo laiku, kad laukā ir vēss, bet ne pietiekami, lai kādam ienāktu prātā sākt kurināt. Uzreiz piecelšanās no siltās gultas dabū level up grūtības pakāpē.

I stood there and said farewells. Just like others in the same place had said farewells to me few years ago. But I was leaving for ten days or so, while my friend just left for 3 months. But I didn't feel like losing something. I believe you can't lose a good friend. Certainly not to time or distance. Sure, I won't be able to see some movie or do some crazy stuff with him for some time, but it's ok.

If I felt like having lost something, it was a couple years old feeling. I now know for sure, that I could have been the guy welcoming my friend in London rather than saying goodbyes in Riga. The fact is, I didn't even try to get out. Maybe because I was kinda disappointed I didn't get the shiny thing in that international stuff. Maybe because there were a couple of people who didn't really like the idea of having me a half a continent away, and neither did I. Maybe because I had came to trust this countries educational system too much, thinking of my highschool at some level as an example rather than exception. And maybe because it was a big and scary world out there and because back then I wasn't quite the man I am now.
But sometimes you have to run before you can walk.
And sometimes I wonder what would have become of me had I made a different choice. I mean, these two,three years have actually been quite eventful for a guy so predictable as me. I've had some hard lessons I probably don't regret having. Would I be the same naive and idealistic guy I was then or would have fitting in a place far away done the same?

Hell knows. But the guy sitting in front of the computer screen and making another annoying blog is determined to follow his friend in couple years. One way or the other.

Labākais teksts, ko jebkad esmu lasījis delfi.lv

"Gandrīz visas pasakas par mīlestību beidzas ar kāzām. Toties par dzīvi pēc kāzām stāsta tikai anekdotes."

Ok, ir vēl viens tai pašā rakstā
"Daudzus gadus atpakaļ viens gudrs un mans cienījams kolēģis advokāts, savam klientam ļoti precīzi izteicās: uz jautājumu „Kakije u menja garantiji (domājot kvalitatīvu advokāta palīdzību lietā)?" atbildot „Proporcionalnije mojemu ganararu!""