virus

Boy, it was good.
Dīvaini, dažreiz var aizmirst, cik labās lietas ir labas. Salīdzinoši aizņemtās vasaras dēļ šovasar neko daudz izlēcienu nesanāca. Un brauciens uz Rīgu tā arī palika pēdējais piedzīvojums. Tātad 2 mēneši sezonas palikuši neizmantoti. Such a waste. I didn't even fully realise it until today.
Izvandīties pa laukiem un mežiem ir vērts kaut vai dēļ tās sajūtas, kad esi pārradies mājās. Tā ir ultimatīvā māju sajūta, kad tev muskuļi ir noguruši un no lauka vēsuma nedaudz sastinguši, tev rokās ir silta tēja un tu esi atlaidies mīkstās mēbelēs siltā istabā blakus savai meitenei. Tad tu saproti - yeeees... this is what home feels like.
Bet arī pats process ir ļoti patīkams. Gan ar kājām, gan ar veļukiem, kā šoreiz. Lai gan laikam ar velosipēdiem man patīk labāk - garlaicīgās daļas ir īsākas un grūtās daļas grūtākas.
Un man šķiet, ka leģendārā taka Milzkalnā ar katru reizi kļūst mežonīgāka. :D


Ceļš: 30-35km.
Laiks: 5h
Ātrums: 6-7kmh.