|
|
|
Jūnijs 8., 2005
10:43
Pēdējā laikā mani nejēgā aizkustina lietas, koredzu tēvē kastē.
Nesen pilnīgā nelaikā atnākot mājās, redzēju raidījumu žģi meņa. Taisni apraudājos, skatoties uztām vecenītēm, kas trīcošās rokās tur nobružātas pazudušu dēlu fotogrāfijas. Vēlāk kāc to manā klātbūtnē nosauca par šovu. Apvainojos tā, ka gandrīz atkal apraudājos.
Vakardien redzēju varenaizkustinošu reklāmu, kurā cilvēx ar milzu baltiem spārniem. A spārni viņam traucē – tie iesprūst virpuļdurvīs, artiem grūti tikt autobusā, apsēžoties kinoteātrī, aizmugurē sēdošie atklāti izrāda neapmierinātību, tos nekautrējas plūkāt vaukšķi. Un beigās teikums – nav viegli būt labam cilvēkam.
(nopūta)
(žesc)
Neciešu, jaman liek raudāt, pamatojoties uz formulu. Tākā disneja multenēs – kad aprēķināc sižeta kāpums un lūzums, kadvēl pieliek fōnā vijoles, lai labāk asaras birst.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}