|
8. Feb 2014|19:26 |
Atkal paslēpoju. Sapratu, ka priekš manis visforšākais kardio treniņš kāds vien var būt ir distanču slēpošana. Slidsolī. Protams, ka slidsolī. Labāks par skriešanu, labāks par velo un labāks arī par visu citu. Superīgi.
Kad biju sīks, pat tik sīks, ka sevi neatceros, zinu, ka man bija slēpes un, ka es slēpoju, bērnudārzs, pirmās klasītes. Vēlāk šis tas dzīvē pamainījās un kopš tā laika esmu slēpojis ļoti maz. Tagad reizi vai divas gadā sanāk uzslēpot. Kad uzkāpju uz slēpēm un tā foši izslēpojos, kā šodien, es jūtu baigo nostaļģju. Domāju, sūds ar skriešanu, es neesmu kaulains nēģeris, lai tie skrien maratonu, arī citi sporta veidi priekš manis nekad nav bijuši īpaši perspektīvi, bet slēpošana vai biatlons, tas būtu tas, kur es būtu gribējis trenēties. Īstenībā brīnos, ka vecāki mani nekad nav aizveduši ne uz vienu treniņu. Kad man būs tāds entuziastisks sīcis, es viņam došu tādu iespēju. |
|