|
28. Jan 2014|21:29 |
Sveika, mīļā dienasgrāmatiņ! Vēlos tev pastāstīt, ka es šodien biju kačāties. Nē, vispār man nepatīk vārds "kačāties", vajadzētu lietot kādu latviskāku apzīmējumu. "Biju uz zāli" - nav pietiekami viennozīmīgs, "cilāt svarus", "cilāt dzelzi", nezinu. Te vēl ir brīva vieta izpausmei. Vārdu sakot, biju šodien. Tajā zālē ģērbtuvē izrādās ir arī fēns. Smieklīgi, ne? Džeki iefēno matus pēc dušas. Vai nav mīlīgi, ko? Jā, vēl, kā izrādās, uz šo zāli nāk arī meitenes. Nu, uz veco zāli arī nāca, bet tikai kādas 3 gab. un arī laikam tikai dažas reizes mēnesī, ne vairāk. Šeit gan nāk bišku vairāk. Kā saka tautas paruna - kad treniņā ir sieviete, tad džekiem strādā tikai viens muskulis. Var jau būt. Nē, man strādāja vairāki muskuļi. Šodien vispār bija labs treniņš. Pēc ilgiem laikiem sajutos labi. Tālāk seko detalizētāks ieraksts par kačāšanos. Vai arī par svaru cilāšanu.
Sajutos labi, jo sāku ieiet vecajā ritmā. Muskuļi vairs nesāp tā pretīgi, bet gan jūtas tā patīkami smeldzīgi. Varētu teikt, ka pat tā smeldzīgi melanholiski ar ilgām pēc nākamā zāles apmeklējuma. Šodien arī izmēģināju divas jaunas taktikas. Pirmā - treniņš ilga tikai 60min., ieskaitot 15 min iesildīšanos. Nācās darboties intensīvi, bet man visu izdevās paveikt. Nez, vai tas izdosies arī tad, kad būšu atguvis iepriekšējo formu? Tas ir baigais jautājums, neticu, ka pa stundu varēšu sevi nokaut pienācīgajā līmenī pie esošās programmas. Un te mēs plūstoši pārejam pie otrās jaunās taktikas - treniņprogramma, kurā jādarbojas pēc sajūtas. Te nevajadzētu jaukt ar programmu, kurā cilvēks - švakulītis domā, ka vairāk nevajag trenēties, jo ir sajūta, ka vajag beigt, te runa ir par treniņu, kurā trenējies pēc muskuļu sajūtām, kas izriet no iepriekšējā treniņa. Par šo metodi biju dzirdējis, bet man tas nelikās reāli, līdz šim biju trenējies tikai pēc stingri noteiktas programmas, bez jebkādas improvizācijas. Bet, skat, šoreiz esmu ielēcis uzreiz citā apziņas līmenī jau savā trešajā treniņā. Vārdu sakot, praksē izskatās sekojoši, svētdien biju uz stieņiem - gaumīgi daudz pievilkšanās un nedaudz pumpēšanās. Rezultātā šodien jutu, ka muguru liekam mierā pilnībā, bet krūtis ir tādas vēl darbināmas, pārējais - var dot virsū. Tā kā kājas es tagad netrenēju, tad treniņš sastāvēja no krūtīm, kā arī pleciem pa pilnu programmu. Arī tricepss tā krietni, noslēgumā vēl trapece (tā gan arī formāli ir mugura). Un, re, viss tā kā vajadzīgs. Zinu, ka ir arī augsta līmeņa atlēti, kas izmanto šāda tipa treniņu plānošanu, tagad beidzot esmu savā prātā ielicis, kā tas izskatās. Bet vispār baigais vājprāts, ka šitā var visu laiku trenēties, bez stabilas programmas. Baigajai disciplīnai un citam apziņas līmenim jābūt.
Jā, vispār, kājas es netrenēju tāpēc, ka man laikam ultraskrējiena ietekmē vēl ceļi nav atgājuši no tā visa. Arī skrienu maz, minu velotrenažieri uz mazo spēciņu un atliecu kājas uz trenažiera bez svara. Tas palīdzot ceļgaliem.
Vēl es arī turpinu ēst visādus sūdus. Šodien kontā ir kāda sauja cepumu, mazs tortes gabals, kādi 5 pašceptās kūkas gabali (ne manis cepti). Tas laikam arī viss (no sūdiem, protams). Cukurs ir mana atkarība. Mans Nemesis. He, tikko izlasīju, vikipēdijā, ka Nemesis ir kaut kāds grieķu enģelītis ar spārniņiem. Jaukiņi - cukuriņš ar spārniņiem.
Labi, kaut kad sākšu to šitu neēst. Nezinu, kad. Nezinu, kāpēc. Bet sākšu. Varbūt jau rīt. Vispār vakar es ēdu tikai labas lietas un paliku kaloriju deficītā, to es kompensēju šodien, rīt varētu atkal vienu tīro dienu nomaukt. Jā.
Nekas, tūlīt es no visa atiešu un būšu atkal vecajās sliedēs. Šodien bija labs treniņš!! |
|