| |
[11. Nov 2021|22:27] |
Vēl es šodien nevarēju atturēties neiekomentējot kāda cibas varoņa vietnītē:
http://klab.lv/users/extranjero/212063.html
Zinu, ka nevajag, ka nav vērts, bet reizēm nespēju noturēties. Pēc tam pats jūtos kā ar kakām nosmērējies. Bet īstenībā baigais vājprāts notiek ar to sabiedrības šķelšanos Covid sakarā. Ja sākumā, kā to var novērot arī šajā nelielajā kopienā, tas flangs, ko mēdz saukt par antivakseriem tikai tā caur puķēm kaut ko atļāvās kusli pabubināt, ka varbūt vakcinēties nav nemaz tik labi, tad tagad jau pilnīgi brīvi tiek izplatīta dezinformācija, baumas un fantāzijas, no pakaļas izvilktu "faktu" interpretācija atbilstoši mērķim vai vienkārši parasti meli. Vai ir nepieciešami kaut kādi fakti un argumenti? Protams, ka nē. Ja sākumā tas sākās kā maza sniega piciņa, tad tagad tajā burbulī ir savēlusies jau pavisam liela sniega bumba. Tagad jau pavisam droši drīkst stāstīt jebko. Reizēm šis viss plānprātības uzvaras gājiens tik ļoti apriebjas, ka gribas kaut ko kādam arī pateikt pretī.
Redzu šajā situācijā arī atbildi uz jautājumu, kāpēc mūsu sabiedrība nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, kā citas sabiedrības, kurās ir ievērojami augstāks dzīves līmenis. Ja cilvēki ir gatavi ticēt visādām pasakām, pīties savos murgos un visādās ne ar ko nepamatotās teorijās, tā vietā, lai pieņemtu pareizos lēmumus, tad laikam uz kaut ko vairāk cerēt ir lieki. Esam tur, kur esam. Pat, ja tu pats it kā esi izdarījis pilnīgi visu, lai pats personīgi vai sabiedrības līmenī mēs nebūtu tur, kur esam, tomēr ir daļa sabiedrības, kas vilks uz leju. Par to ir dusmas.
Manuprāt, tā lielā mērā ir arī žurnālistu vaina, kas ļauj eksistēt šiem informācijas burbuļiem. Tā vietā, lai diskutētu, iesaistītu abas puses un nonāktu pie kaut kādiem secinājumiem un lēmumiem, šie abi informācijas burbuļi tikai attālinās viens no otra. Jau tik ilgi dzīvojam šajā pandēmijas situācijā, bet nav novērojams, ka būtu kādas savstarpējās diskusijas par Covid tēmām. Kāpēc netiek rīkotas kādas diskusijas, kurās abām pusēm tiek dotas vienlīdzīgas iespējas izteikties? Kāpēc notiek tikai vārīšanās savos informācijas burbuļos? Kāpēc nevarētu izvilkt visus šos Interneta varoņus no gaismas tīmekļiem, brīnumūdeņiem, visādus ciema žigimantiņus un mapatiņus, gobzema daunīšus un citus plānprātiņus, lai nāk un liek galdā savus spēcīgākos argumentus, lai stāsta un rāda, kur ir tie čipi, sintētiskie tārpi, kurš ir nomiris no vakcinēšanās vai palicis neauglīgs un tā tālāk un tā joprojām. Ļaujiet cilvēkiem runāt! Un nolieciet pretī šiem supervaroņiem kādu normālu ārstu vai vienkārši cilvēku, kurš spēj argumentēt savu viedokli un ir apbruņots ar zināmu faktoloģisko materiālu. Un viss. Tad, kad tiešraidē šie ļaudis būs aprunājušies, tad domāju, nākošajā reizē viņi padomās, vai ir vērts izplatīt kārtējos izdomājumus un savus slima suņa murgus. Izdiskutējiet, izstrīdieties, izargumentējiet jautājumu un vienojieties, kā tad tur īsti ir, mirsim mēs visi no tām vakcīnām? Varbūt jau esam nomiruši un palikuši neauglīgi? Nē, nemirsim? Nu, tad beidzam vienreiz murgot un slēdzam tēmu, pievēršamies kaut kam citam. Piemēram, kā palīdzēt mūsu medicīnas sitēmai vai ekonomikai. Nu, ir tie sintētiskie tārpi tajās maskās vai nav? Līp tur tie magnēti? Tās slimnīcas ir tukšas vai tomēr ir tur tie Covid slimnieki? Tie ir tik vienkārši jautājumi, uz kuriem joprojām daļa sabiedrības nespēj rast atbildes. Lai gan šo visu noskaidrot ir triviāli vienkārši. Nu, tad atrodiet vienreiz tās atbildes, nevis maliet visu laiku vienu un to pašu. Un ejam tālāk! Nevajag vakcinēties un ievērot ierobežojumus? Tad ko vajag darīt? Ko jūs iesakiet? Ko tieši un precīzi? Kurās valstīs tas ir nostrādājis? Kādos apstākļos? Nav ko piedāvāt? Nu, tad sēdi klusu vai stāsti savas pasakas tālāk savam kaķim, nevis lien Interneta komentāru sadaļā!
Bet es zinu, kāpēc žurnālisti nevēlas šādas diskusijas. Jo tas ir daudz grūtāk. Ir viegli papļāpāt cilvēkiem, kuriem ir vienāds viedoklis, bet daudz grūtāk ir novadīt diskusiju un argumentēt savu viedokli cilvēkam, kurš ir citās domās, kurš varbūt pat tevi nedzird un nemaz negrib dzirdēt. Bet tāds jau ir jūsu, žurnālistu, darbs. Tad dariet to! Arī ar garā vājo vai mazu bērnu ir jāmāk runāt. Var jau nerunāt un ignorēt, bet tas ne pie kā laba nenovedīs. Un te mēs esam, kad vienā sabiedrības daļā šis vājprāta līmenis jau ir tāds, ka ar ko būtu jānodarbojas psihoterapeitiem vai pat psihiatriem. Kāpēc nevarētu šīs problēmas risināt, kamēr tās vēl nav progresējušas? Šādā veidā arī svārstīgā sabiedrības daļa, kura ir ļoti liela, var pieņemt lēmumus nevis balstoties uz emocijām, bet uz faktiem.
Zināms arī, ka antivakseri nevēlas diskutēt, jo saprot, ka viņu argumenti ir vājāki, bet tad normāli sataisiet sarakstu ar tiem cilvēkiem, kuri tika aicināti uz diskusiju, bet atteicās. Tad uz katru viņu kaku varēs atbildēt ar šo pretargumentu.
Varētu jau arī Saskaņa kaut kā nevis tikai zāģēt koku, kura zarā paši sēž, bet parunāt ar savu elektorātu valodā, kādu tie saprot. Galu galā viņu elektorāts piepilda slimnīcas un morgus. Vai arī tomēr ir izdevīgi, ka viss deg zilās liesmās, lai pēc tam paši varētu mazgāt rokas nevainībā? Nezinu. Liekuļi viņi vienmēri ir bijuši un liekuļi paliek. Domāju, ka Saskaņai būtu reāla iespēja kaut ko mainīt uz labo pusi, ja viņi to vēlētos.
Vārdu sakot, šobrīd šī krīze ir saasinājusi visas mūsu sabiedrības vainas un tās vēl vairāk attīstījusi. Un tas viss kopumā izskatās ļoti neglīti. |
|
|