| |
[24. Nov 2014|22:26] |
Šodien skrēju dienišķo skrējienu. Nezinu, cik ārā bija grādi, bet rokas nosala nekrietni, no pirmās līdz pēdējai minūtei sala. Vienmēr esmu klusi nojautis, ka mani baltie "made in china" darba cimdi ar zilajiem punktiņiem ir tikai iluzors siltuma saglabāšanas līdzeklis. Tad, kad ar tiem ir silti, tad silti ir arī bez tiem. Bet kad salst, tad tāpat salst, ar vai bez. Skrēju ik pa laikam sildot rokas padusēs. Tizli tā skriet. Rokas pēc tam tā bija sasalušas, ka dušā nevarēju nemaz tā uzreiz ieiet, bija nedaudz jāatsilst. Pirksti tādā burkānkrāsā. Nē, bišķi sarkanākā, tādā pārsteidzoši sarkanā krāsā. Vispār no vēja nosala, ne jau no temperatūras. Vējš ir ļauns. Tas man atsauc atmiņā tās reizes, kad ziemā skrienu un izskrienot klajā laukā attopos vēja viscaur izpūsts. Tā, ka jānes savas olas rokā, jo salst. Ziemas vējš trenūzenēm labi izpūš cauri. Pat glaunā termoveļa no sportsdirekta pa piecām mārciņām par vienību nelīdz nenieka. Tad nākas ik pa laikam nomainīt rokas - te galva jāpiesedz, te olas, abus reizē toč nevar. Var, bet tad nevar lāgā pakustēt uz priekšu. Galvu arī nejēgā izpūš. Bet man ir tāda ticība, ka ar laiku cilvēks pierod pie visādām nebūšanām. Es tam ticu. Bet iemesls, kāpēc man nav glauna skriešanas apģērba ir tāds, ka esmu nenormāls žmogs (žīds). Ir arī citi iemesli - negribu izskatīties pēc tiem dīvainajiem skriešanas entuziastiem, kuru līdznestais apģērbs un ekipējums maksā apmēram tikpat, cik puse no manas automašīnas. Man patīk vienkāršas lietas. Ja cilvēki sportot varēja arī pirms tika izgudroti visādi dārgi mēsli, ja to varēja darīt ģērbjoties vienkārši drēbēs, tad to varu darīt arī es. Es pat nesaprotu, kāpēc man vairāk patīk apmeklēt stieņus, nevis trenažieru zāli. Vai dēļ tā, ka esmu mega-žīds un negribu ne kapeiku maksāt par zāli vai arī dēļ tā, ka man patīk vienkāršība. Varbūt man vienkārši nepatīk tā visa kačoku, sirdī maigo zēnu un meiteņu sabiedrība? Tas man atgādina, ka sen neesmu bijis stieņos. Pagājušā nedēļa bija tāda atvieglotā, šonedēļ būs jāatgriežas pie pamatiem. Ar baltajiem cimdiņiem ar zilajām pumpiņām (lai neslīd gar dzelzi). |
|
|