| |
[7. Apr 2014|16:48] |
Sports man patīk ar to, ka ārā no tā dabon tik, cik ir ielikts iekšā. Tas ir - ja labi pastrādā, tad būs arī labs rezultāts, ja nestrādā, tad ar labu rezultātu var nerēķināties. Daudzās lietās dzīvē ir citādi - tu ņemies un centies, bet beigās sūds vien sanāk, vai arī otra galējība, nemaz neiespringsti, bet dabon labu rezultātu. Tas mani pamazām ir novedis. Pie secinājuma. Ka lielākā jēga dzīvē ir kačāties, pārējām lietām dzīvē nozīme ir stipri pārspīlēta. Cilājot svarus atgriežas ticība tam, ka kaut kas šajā dzīvē tomēr notiek arī pareizi, ka ne viss ir papists, ka ne viss ir zudis.
Citās ziņās. Pēc pusotras nedēļas neregulāra ēšanas režīma un regulārām, garām pastaigām jostu nācās savilkt līdz pašam pēdējam caurumam un bikses turpināja slīdēt nost. Toties ieejot atpakaļ ikdienas režīmā kompensēju šo nelielo atkāpi no režīma apēdot divas 300g šokolādes 3 dienu laikā. Esmu atgriezies.
Tuvojas NRM, turpinu neskriet un cilāju svarus. Paņemšu savu organismu uz izbrīnu. Bet vispār laikam būs jāsāk trenēties pa bišķim. Ceru, ka ceļi būs atgājuši un neprotestēs. Principā es ar to rēķinos. |
|
|