| Arī malacītis... |
[19. Maijs 2013|21:25] |
Esmu veiksmīgi atgriezies no Nordea Rīgas maratona. Kritušo statistiku papildinājis neesmu. Plānotā 4h maratona vietā sanāca par pusstundu ilgāks maratons. Neko darīt, tāda nu ir mana šī brīža kondīcija.
Vispār karsts bija. Tas, ka nekāds rekords nebūs, principā bija skaidrs jau iepiekšējā dienā paskatoties laika prognozi. Pēc pirmajiem 5km tas arī apstiprinājās. Tagad jānogaida uz rudeni kāds vēsāks maratons un jāmēģina uzskriet uz laiku.
Daudz kritušo šogad. Tik daudzus nebiju vēl nevienā skrējienā redzējis. Vairāki tādi guļoši un galīgi nespējīgi. Vispār interesanti, vienā vietā tev sauc "sarauj, sarauj!" un, ka ir jāsaņemas un tik jāvico, un tad skaties, ik pēc brīža kāds jau atkal guļ atstiepies.
Visādi citādi - jauki pavadīta diena ar nejauki piedzītām kājām. Patīkami, ka bija reāla iespēja tikt pie kāju masāžas. Izmasēja labi, tikai rinda gan bija ilgi jāstāv.
Jā, tikko pēc finiša, kad biju saņēmis medāli un finiša paku, autopilotā devos kaut kādā virzienā un man pa ceļam trāpījās Aigars Nords, apsveica mani ar finišu. Laikam izskatījos galīgi savārdzis (tāds es arī biju). Jauki!
Kas vēl? Medaļa smuka šogad. Tiešām.
Vēlāk:
Foršu pulksteni esmu iesauļojis šodien! |
|
|