| |
[29. Jan 2012|11:33] |
Tikko paskrēju stundiņu. Jā, var just, ka ārā ir vēsāks. Temperatūra tā ap 17...18 grādiem mīnusā.
Saģērbos nedaudz siltāk, bet ar to visu labi iesvīdu. Noskrēju savu distancīti jūtami ātrāk kā citas reizes. Laikam jau aukstumā instinktīvi skrienas ātrāk, lai nebūtu auksts. Pirms skriešanas bijos, vai nesals kājas, rokas vai galva, bet nekā, viss ok. Sākumā sala deguns, bet biju sagatavojies, uzvilku to, ko es saucu par uzpurnīti, tāds plānas drēbes gabals, ko uzvelk sejas lejasdaļai. Izskatās kā amerikāņu kovbojs, kuri arī mēdz vilkt lakatu priekšā sejai. Skriet vienīgi ar tādu uzpurnīti ir tā, ka ir silts, bet tā lupata ātri pieelpojas un paliek slapja. Pēc laika noņēmu un tad jau biju iesilis, auksti nebija. Likās arī, ka paliek grūti elpot visu laiku tās savas izplūdes.
Vēl bija interesants moments, ka acis sāk salt ciet. Ap acīm mitrs, skropstas paliek mitras un piesalst. Tas arī reāli atspoguļojas uz redzamību.
Par mistisko "aukstā gaisa sarīšanos" gan nekā nezinu. Bet tas laikam katram individuāli. |
|
|