| |
[25. Jun 2011|16:56] |
Šodien noskrēju krietnu pusotru stundiņu. Sākumā jutās tāds pēcjāņu smagumiņš, kas vilka pie zemes, bet kopumā noskrēju salīdzinoši daudz. Pēdējā laikā es skrienu bez pulsometra un bez attāluma kontroles, izmantoju tikai pulksteni. Kopš iepriekšējās reizes es katru reizi cenšos skriet pa jaunu maršrutu. Tā es iepazīstu tuvāko apkārtni, kas izrādās ir ļoti, ļoti interesanti. Atklāju visādas interesantas vietas. Pēc skriešanas bonusā arī pelde. Ūdens gan pavēss, bet atsvaidzinošs.
Šodien skrienot pa lauku ceļu satiku kādu vīru, kas gāja ar savu dēlu. Šis mani sveicina, dod man roku un prasa, cik daudz es skrienu pa dienu. Saka, ka esot pats pa 30km dienā skrējis un bijis Latvijas izlasē. Pasakiet man vēl, ka skriešana nav interesants sporta veids.
Vispār pēdējā laikā man atgriežas ticība labajam dzīvē. |
|
|
| |
[25. Jun 2011|17:07] |
|
Šogad svinēju vienus no labākajiem Jāņiem savā dzīvē. Viss kā nākas, pēc tradīcijām un ar visiem rituāliem. Ar daudz dziesmām. Bez šlāgera, bez zaļumballes un bez mūzikas ierakstiem. Ar garšīgu paēšanu, bet bez šašļikiem. Ar alu, bet bez piedzeršanās. Vienkārši skaisti. Kopumā Jāņus šogad svinēju 3 reizes un vēl vienreiz pirms Jāņiem ielīgojām. Varu tikai novēlēt katram latvietim kaut vienu reizi dzīvē nosvinēt Jāņus pēc to jēgas un būtības. Es domāju, ja tas piepildītos, mēs visi dzīvotu daudz labāk, nekā šobrīd. |
|
|