| |
[16. Jan 2011|17:21] |
Domāju, ka beidzot ir pienācis laiks subjektīvajam ierakstam par alkoholu.
Alus.
Pēc patērētā apjoma un pēc gūtajām promilēm, laikam mans pēdējo gadu iecienītākais dzēriens. Iecienītākās markas - Brenguļu (tumšais ir garšīgāks), Brālis tumšais un klasiku klasika, Tērvetes. Vēl var arī Bauskas. Užavas un Valmiermuižas cenas ziņā ir stipri pārvērtēti. Pārējos pašmāju darinājumus tikai eksperimenta nolūkā, bet ne pastāvīgai lietošanai. Ārzemniekus kaut kā kārtības labad cenšos nedzert, bet jāatzīst, ka paretam gadās uzdurties arī labiem darinājumiem. Alus ar dažādām piegaršām arī cenšos nelietot, kaut kā nepatīk. Runā, ka pēc 3 tērvetniekiem nākamajā dienā sāpot galva. Degu nepacietībā to pārbaudīt.
Manā skatījumā ir tikai viens pareizais alus dzeršanas veids. Un ne tikai manā skatījumā, ja kas. Tam ir jāizpildās sekojošiem nosacījumiem:
1.Dzerot alu ir jābūt nedaudz izslāpušam. Citādi nevar. Citādi nav jēgas. Tāpēc arī vasara ir labākais laiks alus dzeršanai. Neizslāpis cilvēks trīslitreni neiztemps. Un pat arī ar vienu kausu var rasties problēma.
2.Alus jādzer lieliem malkiem, tikai tā var sajust pareizo garšu. Nevis kā ir redzēts viens otrs kadrs - iesūc mazu malciņu, saviebjas, noelšas un lēnām briest nākamajam malkam. Alus vienkārši ir jālej sev iekšā, bet ja neiet, tad nav ko mocīties, jādzer kaut kas cits.
3.Alum ir jābūt pareizajā temperatūrā. Tādai, kas ir pa vidu starp ledusskapja temperatūru un siltas istabas temperatūru. Nezinu, cik tas ir grādu, kādi 15 varbūt. Aukstāks nav labi. Nevar iedzert un nevar sajust garšu. Krogos tie stipri atvēsinātie ali no mucām ir nepareizā temperatūrā. Tas ir fakts.
Vēl alum ir tāda īpašība, ka no tā ir salīdzinoši grūti pārdzerties. Tas laikam kopumā ir pluss, nevis mīnuss.
Šņabis.
No stiprajiem šņabis man ir pirmajā vietā. Bez visādām piegaršām. Jo tīrāks, jo labāk. Man ir ticība, ka visi šņabja garšas nomācēji dara tikai sliktu. Arī visi brendiji, viskiji un konjaki manā skatījumā nav nekas vairāk kā ne pārāk izdevušies šņabja paveidi. Iecienītākās markas? Nav principiāli, bet parasti tas ir tīrs Absolut, Finlandija vai Danzka. Bet var iekapāt arī trīsgraudnieku, ja ir laba kompānija. Dzert var divos veidos - tīrā vai arī ar apelsīnu sulu un ledu. Visi burbuļūdeņi arī neko labu cilvēkam nedara. Vēl var iemest šņabja pudeli saldētavā, tad tas paliek biezs kā sīrups, forši! Starp citu, teorija saka, ka, lai nākamajā rītā nesāpētu galva, pirmkārt, dzeršanai pa starpu ir jāpadzer tīrs ūdens (arī pirms un pēc dzeršanas) un otrkārt jāizvairās no cukuru lietošanas, nezinu, vai tas attiecas arī uz cukuriem sulās, bet laikam jau attiecas gan.
Citi šņabji.
Kā jau izteicos, te pieder viskiji, brendiji, konjaki, rumi arī tekila vai pašbrūvētais galu galā. Pašbrūvēto laikam esmu dzēris tikai vienu reizi dzīvē, no trīslitru burkas, pa taisno no aparāta. Vienīgais, ar ko tā reize ir palikusi atmiņā ir nenormāla dzēriena smaka. Ja dzer no burkas, tad sit elpu ciet, grūti iedzert. Visi pārējie šņabjveidīgie arī ir dzerami, bet nekad neesmu sapratis šo dzērienu burvību. Nav ko mānīt sevi - neviens no tiem negaršo labi. Neviens. Bet kompānijas pēc jau var dzert, kāpēc ne. Tikai lūdzu bez kolas, no tās zobi paliek jēli.
Liķieri.
Laikam neesmu dzēris nevienu liķieri, kas būtu švakāks par 30 grādiem. Vana Tallin, Jegermeister. Ļoti saldi šņabji, manā skatījumā. Vana Tallin, ja kas, labi der tējā, pāris karotes. Ļoti labs aromāts, daudz foršāk, nekā balzāmiņš. Padomju laikos kaut kā laikam liķieri vairāk bija topā, tagad mode šajā segmentā ir mainījusies uz vīna pusi.
Vīni.
Neesmu liels "vēls rudens", "Reinas labais krasts" un "plūmju nianse" fans. Šis dzērienu segments man arī ir nedaudz neizprotams. Vairums vīnu dzērāju tāpat nespēj atšķirt vīnu pa pusotru latu no vīna pa desmit latiem. Zinu, ka vīnu labi var dzert no tetrapakas vai no alus kausa. Runā, ka vīns esot veselīgs, tas man patīk. Forši vīni ir mājas vīni, tos atzīstu. Šampim arī nav ne vainas, galvenais nejaut ar citiem dzeramajiem. Vīns manā skatījumā ir dzēriens, ko dzer un tā īsti nepiedzeras, sūc pa mazam malciņam kaut kur fonā. Tā, ne īsti dzer, ne nedzer. Tā arī laikam ir galvenā vīna mistērija.
u.c.
Vēl mēdzu veselības uzlabošanas nolūkā nedaudz palietot Rīgas melno balzāmu. Burbuļūdeņi nepatīk. Kokteiļus arī parasti nedzeru. Esmu dzēris tikai šņabis-sula vai rums-kola tipa kokteiļus. Citu neko arī neprasās. Absints arī ir lietots. Tēls jau absintam ir baigais uzburts, realitātē - parasts šņabis ar raksturīgu garšu un stilīgu dzeršanas veidu. Kas vēl? Nezinu. Dzeriet ar mēru! Nu, tas ir, nedzeriet pārāk daudz, es domāju. |
|
|
