| |
[21. Jul 2010|20:14] |
10,2km bez laika un pulsa kontroles. Ārā +27 grādi. Nāves smaka. Bet likās, ka būs grūtāk. Vakara saule tomēr nekarsē tik ļoti kā pa dienas vidu.
Pelde pēc skrējiena pat atvēsināja. Kā par brīnumu.
Un vēl viena diena manā dzīvē nav nodzīvota velti.
Bija te vienam mūslaiku rakstniekam grāmata aptuveni par to, ko cilvēks domā skriešanas laikā. Es pat laikam zinu, kuram rakstniekam. Bet nav svarīgi. Es domāju, ka katrs cilvēks, kas regulāri skrien garākus gabalus, varētu uzrakstīt šāda veida grāmatu. |
|
|
| |
[21. Jul 2010|20:33] |
Ja man jāiedomājas kāda mūzikas grupa, kuru es tiešām gribētu dzirdēt dzīvajā, man būtu ļoti, ļoti jāpiedomā. Tā nekas nenāk prātā. Nirvana varbūt? Kaspars Dimiters? Es nezinu. Nav laikam tādas grupas, kuru gribētu dzirdēt tieši mūzikas dēļ, nevis tusiņa un dzerstīšanās iespaidā.
Rakājoties jūtūbē nejauši uzgāju šo iedvesmojošo klipiņu:
http://www.youtube.com/watch?v=SqNmdGVqVaQ&NR=1
Šitas čalītis man atgriež ticību, ka ir kaut kur uz pasaules vēl ir cilvēki, kas māk un grib uzstāties dzīvajā. |
|
|