| |
[24. Maijs 2010|08:20] |
Šorīt braucot uz darbu jau paspēju redzēt kaut kādu vanagu vai piekūnu lidināmies virs lauka. Gaiši pelēki lāsumains no apakšas, spārnu gali tumši, pēc izmēriem mazs nebija. Latvijā ir gana daudz attiecīgās kārtas putnu sugu, kas atbilst šādam aprakstam. Laikam tagad jāmokās neziņā.
 |
|
|
| |
[24. Maijs 2010|09:13] |
Tātad par vakardienas skrējienu. Pats ar savu startu esmu apmierināts. Distanci es gan noskrēju dažas minūtes sliktāk, nekā pagājušajā gadā, bet šogad bija karstāks laiks un vairāk kāpumu. Gatavojies arī biju maz, bet tas nekas. Ja būs motivācija, tad paskraidīšu pa vasaru un būs arī labāki rezultāti. Viss atkarīgs no paša.
Jau vakar paskatījos informāciju par citiem skrējieniem. Latvijā - Valmieras maratons 19.09.2010, Kuldīgas pusmaratons 07.08.2010. Vēl ir līdzīgi skrējieni Viļņā un Tallinā, bet tur it kā īpaši nevelk, jo izmaksas palielas un sacensību formāts ne vienmēr ir optimāls un interesants. Toties man patika šis sacensību formāts un vieta:
http://www.saaremaajooks.ee/eng.php Tas ir trīs dienu skrējiens Sāremā salā. Šogad dārgos ceļojumos nebraukšu, tāpēc šī varētu būt interesanta alternatīva.
Turpinot par vakardienu, šodien kāju muskuļi īpaši nesāp, vienīgi ceļgali ir stipri jūtīgi, lēkāt apkārt īpaši negribas. Pagājušajā gadā bija grūti gan pastaigāt, gan pasēdēt, šogad ir labāk. Pēc skrējiena arī sapratu, ka pilnais maratons tuvākajā nākotnē tomēr nav mans mērķis. Līdz tam vēl jāizaug, daudz darba jāiegulda. Jau pusi noskriet brīvi un normālā laikā ir labs mērķis.
Par pašu skrējienu. Trasē līdz kādam sešpadsmitajam kilometram vēl biju pārliecībā, ka pēdējos kilometrus varētu mēģināt kāpināt tempu, bet ap astoņpadsmito kilometru, kad bija pēdējais kāpums augšā pa Vanšu tiltu, sapratu, ka grūti būs. Bija arī. Pēdējais kilometrs pa bruģi vispār bija nogalinošs. Bet neko. Izturēju. Par to prieks.
Trasē bija nopietnas problēmas pie dzirdināšanas punktiem. Pilnīga panika, vāja darba organizācija un par maz cilvēku. Ūdens bija, bet nebija, kas salej pa glāzēm. Kad pieskrēju septiņpadsmitajā kilometrā, dzirdinātājļaudis plēsa vaļā lielos pusotrlitrīgo ūdens pudeļu iepakojumus, skrūvēja vaļā pudeles un deva skrējējiem. Kur tad tu aizskriesi ar tādu pusotrlitreni rokā? Pagājušajā gadā bija labāk.
Vēl man nebija skaidrs, kāpēc politisko partiju oktobrēni mēģināja skrējējiem iedot balonus ar partijas simboliku. Cik slimam ir jābūt, lai domātu, ka skrienot savu deviņpadsmito kilometru, kāds vēl grib reklamēt tavu partiju? Labāk būtu par pārdesmit latiem sapirkušies ūdens pudeles un padalījuši trasē. Tad efekts būtu pavisam cits. Naudiņas nav? Diez vai. Prātiņa nav? Tas gan.
Vēl mani kretinēja kaut kāds jefiņš, kas bija ticis pie mikrofona Vecrīgā. Tas laikam savu mūžu nebija skrējis garo vai pusgaro distanci, kaut ko nesakarīgi ļerkšķēja, izdeva neartikulētas skaņas kā mazs bērns un izkliedza stulbus saukļus. Būtu labāk kādu feinu dziesmiņu no kinofilmas "Rokijs" uzlikuši. Tas palīdzētu. Šīs te, piemēram:
http://www.youtube.com/watch?v=cf45I1ZI__w&feature=fvst
http://www.youtube.com/watch?v=DP3MFBzMH2o
Kopumā atmosfēra bija laba, pozitīvi, ka finiša pakā šoreiz bija arī ūdens. Patika arī, ka pēc skrējiena varēja dabūt sviestmaizes un auksto zupu. Patīk man šie tautas sporti. Vairāk tādus vajadzētu. |
|
|