| |
[18. Maijs 2010|19:12] |
Šodien 6,5km. Ar to būšu pabeidzis savu nepamatoti īso gatavošanos svētdienas skrējienam. Tagad turpināšu gatavoties tikai morāli.
Vispār man labāk patīk skriet pa mežiņu, nekā pa urbāno vidi. Pagājušajā reizē, piemēram, redzēju vāveri, kas sabijusies no manis uzskrēja kokā metra (!!) augstumā un novēroja mani, kamēr es novēroju viņu. Šoreiz redzēju zirgus un padzīvojušu onku, kas labsirdīgi man novēlēja "veiksmi sportā". Turpretī, Mežaparkā var novērot, piemēram, jaunietes-skrituļotājas, kas uzkāpušas ar kājām uz soliņa un kurām "očeņ hočetsa sraķ", vai arī jaunietes-riteņbraucējas, no kurām vienai "vienalga, ko par viņu domā Mārtiņš", bet otrai "vienalga, ko par viņu domā gan Mārtiņš, gan Kristīne". |
|
|