|
[17. Aug 2011|21:53] |
Šodien noabonēju zirdziņu. Un dabūju spītīgu ķēvi. Negribēja klausīt, gāja, kur gribēja. Es šo tā mīļi un maigi, bet šī to tik izmanto, liek totālu mīksto, neciena, iet tur, kur nevajag iet un neiet tur, kur jāiet. Bonusā vēl 4x izspieda ābolīšus. Centās. Ļoti. Jo saprata, ka tad, kad spiež ābolīšus, tad nav jāstaigā vai jāskrien. Pārējā laikā pirda un bezdēja. Bet neko, kad ierāda šai vietu, tad protas. Ja pa labam, tad neklausa, ja uzšauj, tad sāk cienīt. Nu, gandrīz kā ar cilvēkiem. |
|
|
Comments: |
Zirgi vienmēr jūt, ja jātnieks nejūtas pārliecināts, un bieži vien to arī izmanto, lai darītu lietas, kā viņiem gribas, baigi viltīgi dzīvnieki. Kur tu ej?
Jā, zirgi baigie viltnieki un sliņķi arī.
(es eju slepenajā, noslēpumainajā vietiņā)
LOL, netaisos atņemt! :D Nomās vienkārši zirgi ir vēl viltīgāki nekā ierobežotas pieejamības vietās, tie zirgi ikdienā redz daudz nemākulīgu jātnieku, un ar laiku viņiem vienkārši viss kļūst pofig, un tad, lai no viņiem dabūtu pretī īstu, normālu atdevi, ir daaaudz vairāk jāpiestrādā. Viņi parasti ir nenormāli slinki, bet var jau arī saprast, kāpēc. Vienreiz nomā Mežaparkā pēc vairākiem gadiem tiku jāt uz zirga, ar kuru biju jājusi pirms vairākiem gadiem turpat, bet kad tas zirgs bija tikko tur atvests un iejāts - tad tie bija dzīvi nervi uz 4 kājām un stress man katru sekundi. Vairāki gadi nomā - un tā jau bija kļuvusi par superflegmu :O Vietās, kur uz zirgiem tiek jāt šaurs cilvēku loks, teiksim tā, ir pilnīgi citādāk.
Maniem zirģeļiem nav šaurs jātnieku loks, man vienkārši ir paranoja.
Bet nekas, sāksim ar spītīgajiem un slinkajiem zirģeļiem, tad vēlāk tiksim arī līdz spraunajiem un skriet gribošajiem. | |