|
13. Mar 2011|19:38 |
Noskatījos video iekš esporta:
http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/video/13032011-minins_necer_atgriezties_latvijas_bobslej
Video ir redzams bobslejists Jānis Miņins, kas stāsta, ka ir gatavs startēt zem citas valsts karoga. Ļoti lietišķs džeks, bez kādiem variantiem vai nožēlas, tā vienkārši. Vakar vēl Latvija, rīt jau varbūt kāda Slovākija, Horvātija, Austrālija vai kas cits, ka tik maksā naudu. Par velti jau nestartēs, tas nu ir skaidrs. Iedomājos to skatu, stāv Miņins kaut kādās otrā līmeņa sacensībās uz pjedestāla zem kaut kāda Slovākijas vai Horvātijas karoga. Forši vēl, ja himnu dziedātu. Lai gan grūti man iedomāties tādu valsti, kurā ir puslīdz attīstīts bobslejs un, kurā nebūtu savu sportistu, kam startēt un būtu jāņem citas valsts izbrāķēts sportists. Ceru, ka citu valstu federācijām tomēr ir kaut nedaudz pašcieņas.
Deģenerācija tā ir, nekas vairāk. Tad labāk, manis pēc, vari vispār nestartēt. Nevajag man ne to bobsleju, ne kamaniņas, variet to trasi uzspridzināt vai pārdot. Rīgas Dinamo arī variet nafig kaut kur iebāzt. Bet tikai ar vienu noteikumu - lai nebūtu tādu Miņinam līdzīgo, kam valsts ir tikai līdzeklis, kā pelnīt naudu, bet karogs tikai lupata, kas norāda, kādas valsts nodokļu maksātāji (vai iedzīvotāji) par viņa darbošanos ir samaksājuši. Sports šādā līmenī nav tikai izrāde skatītāju izklaidei, tā nav arī tikai politika vai šovbizness. Tas ir kas vairāk. Uz konkrētā gadījuma piemēra tas varbūt ir arī tavs fizkultūras pasniedzējs pamatskolā, kas varbūt ir tev iedevis motivāciju tavai turpmākajai sportista karjerai, tas ir arī tavu līdzcilvēku atbalsts vai pozitīvās emocijas, tie ir arī sporta fanātiķi - treneri, tehniskais un apkalpojošais personāls, kas bieži vien ir nenovērtēti un uz kuriem lielā mērā balstās Latvijas sports, varu derēt, ka daudziem šajā gadījumā Miņina starts zem citas valsts karoga būtu kā spļāviens sejā. Sports galu galā ir cilvēka labāko īpašību atspoguļojums, pārnesums uz tādu prastu nodarbi kā šļūkšana pa reni, pūšļa dzenāšana, skriešana uz laiku, pedāļu mīšana, kaučuka gabala dzenāšana pa ledu u.t.t. Ja labākais, ko tu spēj ir pagriezt muguru savai valstij un tās līdzjutējiem vai arī kašķēties sportistiem, treneriem un federācijai, tad tā tiešām ir deģenerācija.
Neliela atkāpe. Jā, es zinu, ka neviens Latvijas bobslejists startējot zem savas valsts karoga bagāts nav palicis, jā es zinu, ka sistēmā valda bardaks (tā vismaz ļaudis runā). Jā es zinu arī, ka izdarot zvērīgu darbu tāpat ir liela iespēja, ka tevi nenovērtēs un par to neatalgos. Bet tā ir bijusi tava izvēle. Katram cilvēkam dzīvē ir izvēles. Cits kļūst par elektriķi, cits par pasniedzēju, cits par rūpnīcas vadītāju, cits par sportistu. Bet, ja esi izvēlējies, tad būtu labi arī godīgi darīt savu darbu un rēķināties ar savas profesijas negatīvajiem aspektiem.
Secinājumi? Es uzskatu, ja Miņins tiešām startēs zem citas valsts karoga, tad tā būs vienkārši nodevība. Ceru, ka tā viņa izpildījumā ir tikai tukša muldēšana, kurā izpaužas aizvainojums pret Prūsi vai federāciju. Bet arī šāda runāšana ir visai neglīta, kas kaitē gan pašam sporta veidam, gan rāda sliktu piemēru citiem.
Vēl nedaudz paturpinot par to pašu Dinamo, es vienmēr skatoties hokeja spēles domāju par līdzjutējiem - gan par sevi, gan par citiem. Es, piemēram, nekad dzīvē neesmu spēlējis hokeju, es nezinu, kā tas ir, es pat hokeja noteikumus zinu ļoti aptuveni. Domāju, ka vairums hokeja līdzjutēju ir tieši tādi paši. Mēs fanojam paši, mums ir viedoklis par spēles gaitu, bet viedoklim jau nav argumentu. Sportiskajā līmenī tā ir tikai izrāde, vairumam līdzjutēji ir maz sajēgas par to, kas tur īsti uz laukuma notiek. Es tiešām labprāt samainītu to pašu Rīgas Dinamo pret to, lai cilvēki Latvijā mazāk skatītos TV vai sēdētu pie datora, bet vairāk sportotu paši un iemiesotu tās labās īpašības, kuras cildina sports. Es labprāt samainītu Dinamo pret kādu basketbola grozu, futbola laukumu vai hokeja halli, kur regulāri nāk sportot gan jaunā paaudze, gan vīri un sievas spēka gados. Arī sportistu Jāni Miņinu es labprāt iemainītu, piemēram, pret inženieri Jāni Miņinu, kurš nevis domā kā, piemēram, izkrāpt kādu ES fondu naudu vai kādu apčakarēt, bet gan godprātīgi dara savu darbu.
Vēlāk:
Šajā pašā sakarībā atcerējos arī par mūsu jauno tenisa zvaigzni Ernestu Gulbi. Bija pirms kāda laika intervija ar viņu radio SWH. Arī jau tā visai rezervēti, lietosim šādu apzīmējumu, izteicās gan par Latviju, gan par tās iedzīvotājiem, gan konkrēti par tenisa līdzjutējiem Latvijā. Domāju, ka no tā džekiņa mēs vēl sagaidīsim kādu "pērli".
Tiešām - ja profesionālais sports ir tāds, tad man, personīgi, tas nav vajadzīgs. Mainu Gulbi tenisistu pret Gulbi arhitektu vai Gulbi grāmatvedi. |
|