|
11. Jan 2011|22:00 |
|
Pagājušajā naktī sapņoju interaktīvo sapni. Tas bija foršs un interesants, jo es atkal lidinājos. Sen man nebija tāds prieciņš ticis. Šoreiz, cik atceros, piekopu nedaudz atšķirīgu lidošanas tehniku, nevis kā ierasts tādu, kā peldēšanā, kad ir jāminas ar kājām, lai sasniegtu lielāku augstumu, bet šoreiz man laikam bija kāds mazs lidrīks, pie kā pieturēties, lidojošs plauktiņš, vai lidojoša grāmata, vai kas tamlīdzīgs, bija jāturas, lai nenogāztos lejā. Sapņa interaktīvisms slēpjas apstāklī, ka četros naktī pamodos no tā, ka uz grīdas no plaukta nokrita mācību materiāls - bieza A4 izmēra klade. Uzreiz pamodos. Īsti nezināju, kas man tagad jādara, tāpēc aizgāju pačurāt. Īsti jau negribējās, bet neko darīt, nekas labāks man prātā tajā brīdī neienāca. Žēl tik, ka nesanāca laiks pēc tam no rīta atcerēties pārējos sapņa notikumus, jo atceros, ka bija interesanti. Tā ir, ka jāskrien uz darbu un darbā visu laiku kaut kas jādara, sapni var mēģināt atcerēties tikai vakarā. |
|