|
15. Sep 2010|19:01 |
Šodienas divas neizpratnes.
1.Nesaprotu, kāpēc tik daudzas vecās filmas tiek vērtētas tik augstu. Ja palasa, piemēram, IMDB augstāk vērtēto filmu topu, tur ir virkne veco melnbalto filmu ar ļoti augstiem vērtējumiem. Esmu daudzas no tām noskatījies un daudzās esmu vīlies. Manā skatījumā, ja mana vecuma cilvēks skatās kaut kādu pusgadsimtu vecu filmu, tad daudzas nianses, no tā, ko ir iecerējuši filmas veidotāji un aktieri nemaz nav iespējams uztvert. Mēs tomēr dzīvojam citā laikā ar citām aktualitātēm. Tas ir līdzīgi kā Linčs reiz izteicās, ka, ja tu skaties filmu uz kaut kāda maza ekrāniņa (mob.tel., portatīvais dators) ar attiecīgu skaņu, tad vari uzskatīt, ka filmu tu neesi redzējis. Domāju, ka skatoties kaut kādu vecu melnbalto filmu nesagatavots mūsdienu skatītājs lielu daļu no tās vienkārši neredz. Viņš gan redz tos Oskarus, ko šī filma ir sapelnījusi, taču zināmu daļu filmas vienkārši neredz.
2.Nesaprotu, kāpēc zināmai daļai latviešu sarunājoties ar latviešiem tik ļoti patīk iepīt sarunā frāzes krievu valodā. Nu, sit nost, bet nesaprotu. Es te nerunāju par "davai" un "bļ..", bet par frāzēm un teikumiem. Bez tam, šī tendence izteiktāk vērojama to ļaužu vidū, kas krievu valodu zin visai viduvēji. Es pats zinu krievu valodu ļoti labi, no Krievijas krieviem esmu dzirdējis, ka es krieviski runājot bez akcenta, bet man kaut kā neprasās šad tad izmest pa kādai frāzei vai aforismam krieviski. Dīvaini, ne? |
|