|
1. Jul 2010|20:50 |
Kopš no sportiem nodarbojos tikai ar periodisku paskraidīšanu, esmu novērojis dīvainu paradoksu. Kamēr tu regulāri nodarbojies ar sportu, kurā tevi katru reizi moka un sit un tu regulāri dabon kaudzi ar zilumiem un ne tikai, tikmēr pašsajūta ir kopumā visai laba. Kad tu sāc nodarboties ar miermīlīgiem, mazāk fiziskiem sportiem, vai vispār vairs nesporto, sākas visādas problēmas. Tagad, piemēram, ne no šā, ne no tā, sāp vienas rokas divi pirksti un atkal sāk lauzt plecos. Senāk ir bijušas arī muguras sāpes. Tad vienīgais, kas palīdz ir neliela paplosīšanās, tad uzreiz paliek labāk. Gan jau palīdz arī pretējais - nesportot vispār, gan jau, ka tad visas dīvainības ar laiku pāriet, saglabājas tikai nemainīgs tizlums. |
|