|
29. Maijs 2008|12:23 |
Vēl par kādu traumu. Man ļoti nepatīk, ja kāds lieto izteicienus pirmajā personā "laba filma", "laba mūzika", "laba grāmata", "labs vīns". Konteksts - ".. man reizēm patīk paskatīties kādu labu filmu" vai "... un tad es uzlieku paklausīties kādu labu mūziku". Parasti šādi teksti nāk ārā visādās intervijās.
Manuprāt, ja cilvēks kaut ko klausās, skatās, vai kā citādi lieto, tad nav īpašas vajadzības papildus uzsvērt lietojamo lietu labumu. Var jau būt, ka parējā laikā cilvēks klausās skatās un ēd visādus sūdus. Taču vairāk jau šķiet, ka cilvēks ar "labu" domā kaut kādus iedomātus labuma kritērijus, kurus pats nespēj definēt un, kas nav un nevar būt vispārpieņemti. Līdz ar to, lietot šāda tipa izteicienus ir bezjēga. Un tieši tas arī besī. Ļerkšķēšana bez jēgas ar lielu augšuptieksmi, bet īsu skrejceļu. |
|