Krustvārdu mīkla

tas āaaskefems ir valdzinoša štelle.

Kurš, ak kurš pl. 1:14 am (pieņemot, ka laika zonas sakrīt) uzdod šādu jautājumu:
"Cik ļoti esi spējīga riskēt ar ieguldāmo darbu attiecībā pret iespējamo labumu? Tb - ciparota attiecība interesē. "varu ieguldīt a mēnešus b vienībās novērtēta darba, ja ir skaidrs, ka iespējamais iznākums ir c% iespēja saņemt d izmēra dividendes pēc e ilga perioda?".
Holly shit!

Saslimums, antibiotikas un skuka. Noleemu padoties psihoozei, vei, kaut kaa laiks jaanogalina. Jautaa, un tev taps atbildeets! http://ask.fm/vedjmah

Nu tad šoreiz laidienā par 2 lietiņām.

1)
Pagājšnedēļ atkal drusku palidoju, dienesta specifikas dēļ, diemžēl, ne vienmēr var izvairīties no AirBlatic.
Toties atpakaļceļā izdevās gan, trāpīju pirmoreiz mūžā LOTam. Mīlīši, viņi tač ir galīgi atpalikuša aviokompānija! Par vismaz 10 gadiem so yesterday, ja mēram pret Nacionālo Megalidsabiedrību!
Checkinā viņi laipni piedāvāja, vai es nevēlētos savu somu viņiem atstāt (sekretāre bija aizmirsusi piepirkt bagāžas iespēju). Uz manu jautājumu "cik tad tas maksās?" pretim saņēmu ārkārtīgi pārsteigtu skatienu un neizpratnes un mātišķu rūpju rievu pierē. Haha, guess what, tas ir default, ka 20kg var nodot bez surchardža. Un uz borta bija arī avīzes angliski, ko domājies!, un sviestmaize, kafija un sic! Malbecs arī.
Smieklīgi protams, ka vienā no maziņajām Embrarer sērijas (145. konkrēti) lidmašīnītē vietas kājām bija kārtīgi vairāk kā jaukajos ar Recaro beņķiem aprīkotajos Blatica 737-300 bojeingoz. Vopšem, būdama ļauna un naidīga pret Blaticu, es tikai ieguvu papildus punktiņus pārliecībai, ka ja vien no tā var izvairīties, tā vajag darīt.

2)
Ja nu kāds gadījienā nepamanīja. Vakardien Krievijā 2 lidmašīnām bija jāveic ārkārtas nosēšanās. Tā viena, kas Krasnodarā - tur tā, nothing spešal vai interesting, toties tiem otriem gan reāli gājis! (Vēl daudz smukas bildes).

Īsumā tiem, kam nav laika lasīt: 10000m augstumā lidmašīnai Tu-154M reisā Poļarnij posjolok->Moskva beigusies energoapgādes apgādes sistēma, tā ka visa. Tai skaitā instrumentu paneļi. Tai skaitā degvielas sūknis, kas papildina tvertni.

Man patīk kā krievu saiti to atspoguļo ziņās:
a) pasažieri saglabāja mieru, jo ienāca pilote un teica, ka esot "jānomaina ešelons" (WTF?!?);
b) pilotiem nācās ātri domāt, kur nosēsties, jo bāka stipri ātri sausa paliek;
c) lidojums notiek virs taigas/tundras zonas;
tuvumā tikai pamestais Ižmas (pastaties, kur tas ira, ibio, apdzīvotība un urbanizācija neblīva) lidlauks ar pacelšanās laukumu derīgu helikopteriem;
d) ar 3. piegājienu nosēsties izdodas (jo nedarbojas ne spārnu izbīdāmās bremzēšanas sekcijas, nedz ātrumu var pareizi samazināt, nedz mēraparātu palīdzība pieejama nosēšanās kontrolei);
e) žēl, skrejceļš pa īsu! nu neko, brauc mežā, ar spārniem pļaujot kociņus, līdz dabiski nobremzējas, jo šasijas iestieg purvā;
f) cietušo nav. Autobusus, ar kuriem doties prom no Ižmas lidlauka sagaidīja sēdot vēl iekšā tai pat lidmašīnā, jo ārā auksts = 0C.

Gandrīz jāapraudas, ne. Kā viņi to izdarīja?

Nu ko jūs par tām valodām.
Boženka dusmīga, ka vecāki izvēlas krievu valodu, jo noderēs, kad jāmeklē darbs? Neredzu neko nesaprātīgu šai apgalvojumā. Es akurāt domāju, ka pusaudzis, kas meklē vasaras darbiņu par saldējuma pārdevēju uz Jomas ielas, visticamāk, ka to darbu dabūs, ja pratīs latviešu, krievu un angļu, nekā tikai latviešu/angļu vai latviešu/krievu. Es gan pati neesmu saldējuma pārdevēja, taču patreizējo darbu akurāt dabūju tamdēļ, ka to krievu valodu protu. Pēdējās 3 darbavietas visas bija priecīgas par to, sevišķi stroikā noderēja. Nu tagad vispār būtu kā bez rokām.

Nemaz nerunājot par to, ka krievu valodas zināšanas diezgan labi palīdz saprasties ar visiem citiem slāviem arīdzan.

Boženkas uztraukuma kontekstā mani daudz vairāk, piemēram, kaitina outdoori no sērijas "Vid na žiteļstvo v jEeS". Reāli besī!

Par angļu valodas prašanu es pat īsti diskutēt negribu. Tur nav par ko runāt, biedri! Skaidrs celms, ka tā nu tā kā būtu vajadzīga.
Tiesa, neslikti, ja daudz maz padodas arī dzimtās valodas stilistika un varbūt pat gramatika. Sevišķi, ja bērniņš gribētu būt kāds žurnalists vai mēeediju darbonīts. Citādi trīsas skrien tais reizēs, kad pārraižu titros parādās "Anastazialogs". Nesen Dienas interneta vietnē lasāmais virsraksts "Britei konstatē nezināmu slimību" vispār norāva jumtu! Ar to saprotot Lielbritānijas iedzīvotāju, ja kādam (man bija) jāaizdomājas par to.

Reizēm par skādi vispār arī nenāk prasmes lietot galvu tam paredzētajiem mērķiem (un nevis lai viņā ēstu), jo mani arīdzan aizkustina izteikumi a la "Kolumbijā atklāts jauns ezers, tā platums ir 36 tūkstoši kilometru".

Draudziņi, mūsu republikā atlikuši 2.2 miljoni iedzīvotāju, no tiem par tādiem kā latvietīšiem varētu uzskatīt apmēram pusīti, ko, ne? Atliek vien žēlīgi nopūsties un mierināt sevi ar domu, ka pēdējo 1000 gadu laikā tas cipars nav baigi daudz staigājis šurp turp. Ja papēta dabiskā pieauguma tendenci, bērnu skaitu sievietēm reproduktīvā vecumā, paredzamo sagaidāmo dzīves ilgumu, atliks nopūsties vēlvienreizīt. Es jau nu nerunāšu par to visu pārējo salikumu. Es domāju, ka pavisam racionāli būtu sākt mācīties vienu no ķīniešu valodām un vienu no arābu arī. Diemžēl, tam es pati esmu par slinku. Tas arī viss, ko gribēju teikt.

( 236 Brrrvkk smukizlase marinēšanai )

Negribētu riskēt kļūt bezgaumīga, tomēr uzskatu par vajadzīgu pateikt, ka:
1) neko tādu neatceros piedzīvojusi;
2) esmu totāli slima; braucot uz darbu vislaik gribas apturēt mašiņu mežmalās, īpaši ap Ugāli, lai mestos ar nazi iekšā un šķīt, šķīt, šķīt vēl un vēl.

Kopumā 2 dienās ( esmu pārsēņojusi jēgu ); kad baravikas no meža jānes ārā ar lielām kastēm un var atļauties nicīgi neņemt kaut kādas tur draņķa bekas, tas viss šausmīgi norauj jumtu.
Ceru, ka tas tomēr nav kāda radioaktīva lietus rezultāts.

Pirms nedēļas es izdvesu, ka the only constant is change; taču, ja viss turpināsies šādā ātrumā, es nekādi un nekad nevarēšu paust to, ka saprotu, kas notiek un kāpēc es rīkojos tā vai šitā. Bet joprojām ir ļoti interesanti, amūzēti raugos rītdienā, varbūt nedaudz naivi pieņemot, ka nenotiks pārrāvums vai izliekums laiktelpā. O, es būšu fleksibilitātes čempions!

Un točna, točna!, es jums solu, ka tad, kad lietām iestāsies noilgums, es to nolāpīto grāmatu uzrakstīšu.

Bet, manu gaismas stariņ, kāds ir tavs neticamākais, savādākais un neparastākais lidojums/pieredze aviojomā?

Varu palepoties, ka esmu lidojusi ar nekur neakreditētas aviokompānijas Южмашавиа reisu Kijeva-Dņepropetrovska, ar brīnišķīgu vismaz 40 gadus vecu lidmašīnu YAK-40.
Tā salons bija iztapsēts ar gadu desmitu gaitā visiem aromātiem pievilkušos zaļu un priežu mizas krāsas vorsolīnu (kas gan nav nekas ļoti neparasts, ja ir gadījies izmantot CarpatAir pakalpojumus).

Lidaparāts spēj uzņemt 37 pasažierus un 3 apkalpes locekļus, proti 2 pilotus un 1 stjuartu. Konkrētajā reisā šis normatīvs tika pārkāpts, jo bez 37 sēdošajiem pasažieriem kādi 6 vēl šai reisā stāvēja kājās (man bija sēdvieta).
Iekāpšanas un izkāpšanas process par 100% līdzinājās bērnības pieredzei uz vilcienu perona Riga_PASS stacijā, par kauju izcīnīt sēdvietu eļektričkā Rīga-Jūrmala.
Visbēdīgāk klājās tiem ukraiņiem (vispār jau ukrainietēm-emigrantēm), kas uz vasaru ieradušās no ASV apciemot radiņus laukos, pavisam zaudējušas skiļļus Austrumeiropas Agresijā un pilnīgi nespēj aptvert kā notiekošais var būt reāls.

Šajā reisā mums servēja maltīti: salami desas ripiņas un sāļos krekerus, vai deva padzerties - neatceros. Biļeti uz šo reisu es saņēmu neko nemaksājot Kiiv Borispol lidostā info lodziņā nosaucot savu uzvārdu un uzņēmumu, uz kuru dodos Dņepropetrovskā.
Jāpiezīmē, ka devos darba darīšanās - komandējumā uz kādu iestādi, kura piederēja akurāt tiem pašiem džekiem, kam Южмашавиа. Vēl viņiem piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls, viesnīcu ķēde (no 2 viesnīcām) Grand Hotel Ukraine un vēl dažas vārdā nesaucamas iestādes.

Un pasakiet vēļ, ka IT cilvēki ir sausiņi ar prognozējamu un bināru ikdienu! :)

Nu, mani mazie draudziņi, atkal pienācis laiks jaunumiem avioziņu frontē. Šoreiz ar mazliet savādāku noskaņu.

2008. gada februārī es šausmīgi jūs visus koļīju braucienam uz kārtējo psihodēlisko kino festivālu Hantimansijskā. Vienīgais, tā sakot, ierobežojums bija tāds, ka es varēju atrast akurāt vienu aviosabiedrību, kas apkalpo Hantimansijskas reģionu: tā bija tolaik man mazpazīstamā transcendentālā kompānija UT Air Aviation. Notikumu norises brīdī viņiem vēl nebija IATAs koda. Mūsdienās, as we speak, šis tas ir mainījies: kods ir dabūts (2008. gada decembris) un mājaslapā iekš FAQ slavenais jautājums #4 par ieročiem lidmašīnā ir nobīdījies uz 5. vietu, jo iestarpināts jauns jautājums #2: Where can I learn about how to transport fishing rods – they are long and I will not be allowed to take them to the passenger compartment. Will I have to send them separately?

Kāpēc es jums to visu stāstu, jūs iespējams jautāsiet?
Lūk, kāpēc! UTair Aviation ienāk Rīgā! No šodienas mums visiem ir iespēja lidot uz Maskavu pat četrreiz dienā!!! Un atpakaļ arī. Un tikšana uz Hantimansijsku nupat ir sūds-jautājums.
Varbūt es pat par to visu tik ļoti neceptos, ja vien no rīta Dzintaros Meža prosp. un Skujenes ielas stūrī novietotajai daudzsološajai jaunprojekta ēkai garāmbraucot nebūtu izlasījusi vēstījumu uz fasādes, izpildītu dzeltenā uz zila fona, uz gigantiska palaga, kas vēstīja "LAIPNI LŪDZAM ES!" un "YOUR PASSPORT TO EU".

Īstenībā ir vēl viena diezgan paredzama lieta: ja tu ap 8 vakarā vēl joprojām blandies pa Augsto Tatru virsotnēm kopā ar maziem bērniem (tieši tamdēļ tavs gājiens iekavējies nedaudz), tu jau laidies lēnām uz leju, bet aiz/virs sevis redzi, ka vēl kāda grupa tikai sāk šķērsot virsotni, tad zini droši - tie arī ir latvieši. Turklāt ar vēl mazākiem bērniem.

Ir tikai viena konstanta lieta - neprognozējamu izmaiņu apjoms ikdienas notikumu plūsmā.

Kapsētu pārvalde no 1. augusta paplašina pakalpojumu klāstu (Diena)

Sieviete-savu problēmu risinātāja

Beidzot atkal ir +31. Paldies tev, Dievs, lai kas arī tu nebūtu.
Un neuzdrīkstat, vienmēr-činkstētāji, nopulgot šo dāvanu; laikam aizmirsies tas janvārīc-februārīc, kad līdz gurniem pa sniegu un mīnus 20niekā jāstum autobuss pasažieriem augšā VEF tiltā!

Mani garastāvokļi, gammas un fluktuācijas joprojām zināmā mērā ir mīkla pašai. Protams, protams, gadu gaitā kā jau kārtīgs pašurķējošs frīks, "esmu ar sevi strādājusi" daudz un rūpīgi. Nevarētu teikt, ka galīgi nav rezultāta! Tomēr sausais atlikums оставляет желать лучшего.

Šodien pašnožēla, čīkstīgums un īdēšana [komplektēta ar no šīm iepriekš minētajām izrietošām] ar agresijas un dusmu uzplūdiem un "jūs visi esat vainīgi un neviens mani nemīlat" pārsniedz jebkuras pieļaujamās dienas izmešu normas. Vienīgais labums, ka es to it kā apzinos un cenšos valdīties.

Varbūt pie vainas ir tas džeks, kuram es vakar nejauši uzskrēju virsū visādi citādi pilnīgi tukšajā mežonīgās pludmales segmentā. Viņš gulēja bez kustībām uz nolauztas eiropaletes apakšdaļas ar muti uz leju un pilnīgi kails. Blakus bija pustukša 2 litru pudele ar kādu no Spēcīgajiem Aliem un milzīgi garš miets, kura galā ar turpat pludmalē atrasto virvi glīti un mākslinieciski bija pietītas viņa sandales (zandales?), soma, krekls un šorti mētājās netālu.

Kādu stundu vēlāk viņš pamodās.

Kaut kāda tāda valodiņa mani vienmēr iedzen depresijā par savām garīgajām spējām. No vienas puses. Aber no otras totāls kaifs! Jūt to naftalīnu, parūkas un atturīgo stīvumu, e.g.

"However, having anxiously weighed the matter, I am firmly of the view that the temptation to proceed to summary judgment is to be resisted – and would be inappropriate in this case."

Materiāls visumā notriec no kājām, sevišķi tie dramatis personae, ex turpi causa, de bene esse, mutatis mutandis, kuru vikipēdiskie skaidrojumi patiešām atklāj (vismaz man) pilnīgi jaunu dimensiju un izpratni par latīņu-bāzētu tiesību sistēmu iekšējo filozofiju, ja tā atļauts izteikties.

Lai jūs man nepārmestu negatīvo domāšanu, nu, ka es tikai uzrādu problēmas, bet nepiedāvāju risinājumus, šeku jums cita bildīte.
Tā sakot, top 15 valstis, kur koeficients "vīriešu skaitliskais pārsvars" ir virs 1.

Piebilde: Latvijas vidējais pa visām vecuma grupām kopā ir 0.8563.



PS. Es laikam izvēlētos Butānu.
PPS. Parrēķināju to LV koeficientu tikai vecuma grupai 15-64. Sanāk 0.94. Nedaudz labāk.
PPPS. Nepostēšu graficiņu, bet:
TOP 15 valstu ar augstāko GDP per capita sarakstā no iepriekš minētajām sakrīt: Katāra, Kuveita un UAE.
Kažoku un Maljorkas cienītājām jāorientējas uz to.

Te pilnīgi nejauši vienas diskusijas kontekstā sagribēju jums parādīt, lūk ko.
It kā jau nav nekas nedz šokējošs vai neparasts un jauns.

Vairāk kā atgādinājums - ir laiks, ir pēdējais laiks...

Meteo Station Terminal Unit 129
Variable Instant Min Max Avg/sum Time
Air Temperature, °C 33.7 32.5 33.7 33.1 2010-07-13 14:14:01