![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
sarkans pūķis uzbruka no muguras negaidīts, kā pašai likās – ne saukts, aicināts.
es teicu sev ōm un aizgāju uz otru pusi, kur kalnā neons smējās cauriem zobiem. es smējos pretim un man atbildēja eņģeļi no 4 metrus biezām betona sienām.
lai arī tēva dubļi sidraboti, visu laiku aizkrita ausis un es noslēdzu inner derības ar Antoņinu Petrovnu (kas kā zināms, gavē jau trejdeviņo gadu) par to, vai ir iespējams uzvarēt konkursā ‘ugadai meloģiju’, kad ausīs sēra korķis dzen asnus.
es, protams, zaudēju, bet ne jau tamdēļ, ka biju kurla, nē; vienkārši uz īsu brīdi iļja lagutjenko man zem ādas bija ielaidis deļfinov staju un tas arī nospēlēja izšķirošo lomu. tagad es aizgūtnēm būšu Melatonīna Mednieks, manos memuāros momentāni meditēs МИЛКИС.
Utjekai, v podvorotnje nas ždjot manjiak.
es teicu sev ōm un aizgāju uz otru pusi, kur kalnā neons smējās cauriem zobiem. es smējos pretim un man atbildēja eņģeļi no 4 metrus biezām betona sienām.
lai arī tēva dubļi sidraboti, visu laiku aizkrita ausis un es noslēdzu inner derības ar Antoņinu Petrovnu (kas kā zināms, gavē jau trejdeviņo gadu) par to, vai ir iespējams uzvarēt konkursā ‘ugadai meloģiju’, kad ausīs sēra korķis dzen asnus.
es, protams, zaudēju, bet ne jau tamdēļ, ka biju kurla, nē; vienkārši uz īsu brīdi iļja lagutjenko man zem ādas bija ielaidis deļfinov staju un tas arī nospēlēja izšķirošo lomu. tagad es aizgūtnēm būšu Melatonīna Mednieks, manos memuāros momentāni meditēs МИЛКИС.
Utjekai, v podvorotnje nas ždjot manjiak.
amused