Nevarētu teikt, ka rīta desmitnieks lika manam ķermenim, es nez, labsajūtā murrāt, vai?! Tik vien kā labi padarīta darba sajūta. Sirds bija stipri pārsteigta par šādu pasākumu, varētu domāt, ka sadistiskie rudens/ziemas/pavasara treniņi nemaz nebūtu bijuši. Kājas, protams, ir stipras, bet sirds un plaušas ir greits disapointments. Toties, cik mierīgs un brīvs ir prāts! Smadzenes peldas laiskā vienaldzīguma jūrā. Tāda sajūtu varētu būt, ja iešauj mazizmēra dzīvniekiem domātus trankvilizatorus. Mmmm, es esmu lieliski nesakarīga.