dzeru pēdējās brennvin lāses un pārdomāju dzīvi. Pārdomāt dzīvi, tas nav kā divus pirkstus apčurāt. Ir nedaudz jācieš, ziniet! Un, ja paveicās, jācieš vairāk... vai vismaz mākslinieciski izteiksmīgāk. Māksliniecisko izteiksmi piemirsām, kad savā neveiklībā izgāzām, nu jau silt sākušo dzērienu pār naktsgaldiņu! "Meh!"- kā teiktu literāri daudz apdāvinātāki cilvēki.

Īstais laiks un temperatūra, lai ietu skriet, bet es esmu pārāk noreibusi un pārāk uz-darbu-rīt-jāiet, lai nodotos šādām baudām. Un, būsim godīgi, mums pa naktī vieniem pilsētā blandīties riņķī bail, tāpēc mēs aizpildām laiku un reibuma (riebuma?) radīto enerģiju ar vāvuļošanu cibā.
Runājot par praktiskiem jautājumiem, jauns ritenis, jauns sēdeklis, bet jaunajos džinsu šortos atkal dibens skaidri un gaiši ierīvējis sēdekļa aprises. Es zvēru, es esmu vienīgā, kurai esmu redzējusi šādu "sēdekli" uz pakaļas! Pēc 3 stundu miniena!Un nav man apžmiegts nekas, nedz masīvs tas pats... Ja vshoke, blja!
Mēs labāk iesim gulēt un vairāk nerakstīsim. Citādi atklāsies liets, mēs atkal raudāsim, un tas nebūs glīts skats. Jūs taču zināt, ka we're ALL about providing glīts skats,ha!

Un paldies par cibā sen atrasto plūmju-šokolādes ievārījuma recepti, so fucking lovable!Rakstiet par ēdienu vēl!