Lai vēl vairāk izceltu savas atšķirīgās (un ārišķīgās?) personības šķautnes, uzvilkšu pidžamu ar aitiņām, attaisīšu sev aukstu alu un lasīšu grāmatu par Vitgenšteinu, Raselu un Mūru. Uz patiesiem faktiem balstītu fikciju, nevis biogrāfiju vai, pasarg dies, pašus cienījamos domātājus, tas jau sen ir darīts. Tātad Bruce Duffy "The World As I Found It", kas savā iznākšanas brīdī izraisīja diezgan lielu kritiķu atzinību un, ja nemaldos, pats Dafijs bija divdesmitgadnieks, kad to sarakstīja.

par darbiem runājot, man šobrīd ir iespēja tikt vietā, kur darba būtu 3reiz vairāk kā tagad un par to pašu algu, bet, bet- man būtu šitas te, kāviņtursauca, nu- tas modernais vārds- izaicinājums, vot! Jo, redziet, ņemoties ar vecām, noputējušām lietām, es pilnībā esmu atradusi no cilvēkiem, esmu kļuvusi par vienpati, kam pat grūti pa telefonu ar cilvēkiem runāt, gandrīz vai kā bērnībā, kad, uz veikalu ejot, visu ceļu pie sevis skaitīju, ko teikšu pārdevējam... Es neesmu tik nesociāla, cik šobrīd sanāk būt, es pat reizēm atplaukstu lielās kompānijās, un man ļoti negribētos pierast pie šīs nesocialitātes un neērtuma sajūtas atrodoties cilvēkos. Tāpēc es laikam gribēšu pamēģināt, ja man teiks- nāc!