pēc raksta par dzeršanu izlasīšanas saskatu savā spoguļattēlā iekritušos acu dobumus un uzburbušu seju, cik gan maz tas prasa, lai nobiedētu mani. Bet tā jau ir, ka šitāda glāze vai divas dzēriena dienā KATRU DIENU noved pie kaut kā.
Tā sajūta, kad atnāc mājās un domā par pudeli alus vai glāzi vīna, kas Tevi nomierinās, tu jau sapņo par to, kā jutīsies pēc dzēriena. Mans gaidu horizonts. Un ir besīgi saprast, ka Tavs gaidu horizonts centrējas ap glāzi vīna.
Pull yourself together, you're too fucking young to go down this track. Un tad nu dzērienus atstāju brīvdienām, kā izrādās, tas nemaz nebija tik nopietni kā es sevi sākumā nobiedēju, jo... pilnīgi mierīgi jūtos arī bez savas glāzes. Ha!