tas tomēr ir traģiski, ka ik pa laikam ir šīs divas dienas, kad liekas, ka pasaule gāžas Tev pāri, viss prieks ir izsūkts un Tev nav nekādas nākotnes. Nepalīdz tas, ka zini- tā nav taisnība, pāri plūstošās skumjas, bailes un sāpes nomāc.
var jau, protams, jokot par to, bet bļaģ- how the fuck are you supposed to deal with that since the rest of the days aren't a fruit cake either.