draugs ir viens no krutākajiem un ātrākajiem riteņbraucējiem, ko pazīstu, ar iespaidīgu praktisko pieredzi močīšanā ar velo skarbos apstākļos. Tāpēc mūsu mazais izbrauciens uz Pērnavu un atpakaļ brīvdienās liek man nedaudz citām acīm paskatīties pašai uz savu fizisko sagatavotību.
Pēc divu dienu braukšanas, kur visos brīžos viņš būtu varējis būt daudz ātrāks par mani, atšķirībā no viņa, es šodien jūtos kā pēc pilnīgi parastām un mierīgām brīvdienām (ja neskatās uz seju, tā izskatās tā, it kā būtu dzērusi trīs dienas no vietas). Es sev esmu nodrošinājusi brīnišķīgas atkopšanās spējas ar savu treniņu sistēmu, beigās arī pēdējos 35km līdz Skultei minu pa priekšu pēdējiem spēkiem pāri par 30km/h, jo kolēģim atteica ceļi un vajadzēja paspēt uz vilcienu. Es biju diezgan pārliecināta, ka pēc šī šodien būšu done and dusted, ka viss sāpēs, bet man sāp tieši nekas no muskuļiem, kājas liekas stipras. Es vispār par šo plānoju pateikties arī tam, ka abās dienās pa vidu atpūtas pauzē un dienas beigās pastaipījos tajās jogas pozās, kas man pa šo laiku ir samācītas un palīdz gan ar muguras sāpēm, gan muskuļu sāpēm.