While I plan to kill em all

vakar skrēju un domāju, ka vajag PMS maratonu, vai vismaz Nike PMS Run, kur visas iesaistītās skrien un zina, ka neviens te nav nācis uzstādīt savus labākos rezultātus un spredot pozitīvismu, ka ikviena no mums ar kaut ko cīnās, ka lūk tur, pa labi vienam tā sapūties vēders, ka ir bijis grūti iespraukties biksēs, un reku, pa kreisi viens skrien ar sajūtu, ka gremlins ar truliem zobiem mēģina izgrauzties cauri dzemdei, priekšā viens mēģina neapraudāties, un aizmugurē- vairs neviens nemēģina neraudāt, bet tiem nopakaļus skrien kāds, kas iekšēji reidžo un ārēji ar, kam katru soli pavada viens dusmīgs Bļaģ!, vai arī Bļaģ! caur asarām. Bet varbūt tomēr Bļeģ! aiz tam, ka pie katra soļa sāp tās velna krūtis. Tāds viens liels un vienojošs Bundle Of PMS. Lūk tas būtu īst' dzīv', nevis visi šie veselīgo un spējīgo maratoni (ar dažiem bezatbildīgiem izņēmumiem).
skrēju lūk, un domāju par šo vienojošo pasākumu, un uzreiz bija daudz vieglāk skriet, plānošana aizņēma vismaz pusi no skriešanas ilguma