Tā vien šķiet, ka daži to būšanu pieaugušam ņēmuši ļoti nopietni, nemitīgi tiesājot, ko piedienētos un nepiedienētos darīt "pieaugušajam", kā pavadīt savu brīvo laiku un atpūtināt smadzenes. Un es kā tāda muļķe vēl domāju, ka būt pieaugušajam nozīmē uzņemties atbildību un citu tamlīdzīgu un mazsvarīgu huiņu.
Citās ziņās, esmu ļoti pateicīga gēniem par savu ķermeni, kas ir tik uzticams un izturīgs. Pārāk bieži redzēts, ka ķermenis padara cilvēka dzīvi vēl neciešamāku, tāpēc galīgi neuztveru to kā pašsaprotamu.