Skriešana ir kā instant remedy neirotiskajām domāmām. Jau ar pirmajiem soļiem atslābu un iegāju ritmā, skrienot es varu visu. Pareizāk sakot, skrienot es atkal varu. Pulss un sirds gan lēkāja kā negudri un atpakaļceļš fizisko sajūtu ziņā bija no ērkšķiem uz zvaigznēm, zvaigznes šajā gadījumā reprezentē to, ka pie mājām var apstāties. Bet pēc visa šī prātā bija iestājies miers. Tagad palikusi tikai tā nervozā kņudināšana pakrūtē, tā fight or run sajūta. Tikai nav īsti ar ko cīnīties. Ienaidnieks esmu es pats. So I run